Izmantoju saglabāju

Vienu dienu dzirdēju, ka internets dod iespēju atsijāt cilvēkus ar kuriem labprāt komunicējam. Šādas atlases rezultātā varam izvēlēties cik un kura persona mums ir ērta vai patīkama. Diskusijas izvēršot vien ar tiem, kuru viedoklis mums šķiet pareizs un pieņemams. Neesmu pārliecināta vai tas tiešām ir dēļ interneta, jo agrāk taču arī tikāmies ar tiem cilvēkiem, kuri mums ir dvēseliski vai kādu citu apstākļu dēļ tuvi un patīkami. Kurš gan vēlēsies apzināti konfrontēt? ...
Bet varbūt ļaunuma sakne un sākums meklējams mūsu patērētājkultūrā?..
Izmantot un iz/-pamest sākotnēji valdīja vien iepakojuma un preču vidē, kur atšķirībā no gadsimta sākuma aizvien vairāk bija tāds iepakojums, kas tālāk nekam nevar noderēt, ja nu vienīgi tetra pakas, kuras pavisam labi noder tomātu stādiņu audzēšanai. Pirms un pēckara preču iepakojums postulēja - izmantoju saglabāju. Tas, ka līdz pat mūsdienām ir saglabājušās Laimas Rīgas maisījuma bondzelītes, kurās vecmāmiņa visai ērti glabā pogas un citus niekus to apliecina. Šodien iepakojums kalpo, lai pievilinātu, bet kas tālāk ar to notiek nevienu izņemot Zaļo punktu neinteresē.
Iespējams, ka es glorificēju, bet šķiet, ka cilvēciskās attiecības vēl nekad nav sasniegušas tik totālu - izmantoju pametu - principa pakāpi kā tas ir tagad.

Čiekurkalns

Rīgā ir daži rajoni, kurus pārzinu ne pārāk labi un viens no tiem ir Čiekurkalns.
Tur lepnas privātmājas, kuras apsargā smalka video novērošana un noteikti ne vienas vien apsardzes firmas objekts ir atrodams šajās līnijās un šķērslīnijās mijas ar baisām strādnieku mājām, kurām gribas pēc iespēas ātrāk tikt garām!
Apzināti izvēlējos tieši mazās šķērslīnijas, jo tieši tur dzīvo nošmulējušies bērneļi, kas kliegdami: "Es Tevi saņēmu gūstā!", atgādināja manu bērnību. Tiešām, goda vārds, biju domājusi, ka bērni šādi vairs nerotaļājas, vismaz manā daudzstāvu mājas pagalmā nekas tamlīdzīgs nav novērots. Smilšu kasti nereti apciemo kāds noklīdis kaķis, kas šeit iekārtojis DC (dry closet). Aizkustinošs bija arī kāds slāvu tautības cilvēku dialogs: A: "Daij deņeg!", B: "Ņedam, Ti uže odnu butolku vipil!" Patiesi sireāli, bet šarmanti!
Kādu dienu aizvizināšos uz Čierīti vēl!