Latviešu valodā lielākajai daļai darbības vārdu var piemeklēt līdzīgu lietvārdu. Piemēram, mīlēt - mīlestība, cerēt - cerība, ciest - ciešanas, bet kā lai apzīmē gaistošu? Varbūt tas tāpēc, ka gaistošs pats par sevi nevar būt nekas pastāvīgs un tāpēc valoda ir tik "advancēta", ka neparedz šāda nepastāvīga stāvokļa pastāvīgu apzīmējumu?...
Cik noturīgs vispār mūsdienu cilvēks vēlas būt ar saviem darbiem, sajūtām un domām? Mēdz teikt, ka cilvēki nemainās, mainās apstākļi. Tad tas nozīmē, ka tomēr neskatoties uz to, ka lielākā daļa mūs "ieskaujošo" lietu un cilvēku šķiet nepastāvīgi tomēr tādi nav? Nu kaut vai , piemēram, apģērbs - kurpes tiek ražotas tādas, kas kalpo vienu sezonu. Turpretī šodien autobusa pieturā redzēju vecu babulīti, kurai kājās bija zābīši, kas viņai kalpo noteikti ne pirmo ziemu... Drēbes arī dažkārt tiek šūtas no tādiem diegiem, ka pēc pirmā veļas mašīnas grieziena viss aiziet pa vīlēm.
Un tad vēl šodien gūtās zināšanas par to cik gan gaistošas ir mūsdienās izgatavotās fotogrāfijas. Kā izrādās tās vien izturēs kādus gadus 15, kas savukārt nozīmē, ka saviem bērniem knapi varēsim parādīt savas jaunības bildes. Protams kā jau visur arī šeit ir risinājums. Uzminiet kāds?... :) Nu jā, tieši tā - melnbaltā fotogrāfija! Bet ari tad ne jau tāda, kas fočēta ar digitālo kameru, bet normāla filminiece, turklāt fočenes jāpasūta normālā darbnīcā, kur tehnoloģijas ir augstvērtīgas, bez reklamēšanas -Pulkveža Brieža ielā 3.
Bet atgriežoties pie gaistības... varbūt skaistākās lietas paliek mūsu prātos?...
Cik noturīgs vispār mūsdienu cilvēks vēlas būt ar saviem darbiem, sajūtām un domām? Mēdz teikt, ka cilvēki nemainās, mainās apstākļi. Tad tas nozīmē, ka tomēr neskatoties uz to, ka lielākā daļa mūs "ieskaujošo" lietu un cilvēku šķiet nepastāvīgi tomēr tādi nav? Nu kaut vai , piemēram, apģērbs - kurpes tiek ražotas tādas, kas kalpo vienu sezonu. Turpretī šodien autobusa pieturā redzēju vecu babulīti, kurai kājās bija zābīši, kas viņai kalpo noteikti ne pirmo ziemu... Drēbes arī dažkārt tiek šūtas no tādiem diegiem, ka pēc pirmā veļas mašīnas grieziena viss aiziet pa vīlēm.
Un tad vēl šodien gūtās zināšanas par to cik gan gaistošas ir mūsdienās izgatavotās fotogrāfijas. Kā izrādās tās vien izturēs kādus gadus 15, kas savukārt nozīmē, ka saviem bērniem knapi varēsim parādīt savas jaunības bildes. Protams kā jau visur arī šeit ir risinājums. Uzminiet kāds?... :) Nu jā, tieši tā - melnbaltā fotogrāfija! Bet ari tad ne jau tāda, kas fočēta ar digitālo kameru, bet normāla filminiece, turklāt fočenes jāpasūta normālā darbnīcā, kur tehnoloģijas ir augstvērtīgas, bez reklamēšanas -Pulkveža Brieža ielā 3.
Bet atgriežoties pie gaistības... varbūt skaistākās lietas paliek mūsu prātos?...
Gaistošs ir no vārda "gaiss" (diezgan pastāvīga parādība), turklāt Tevis pieminētie "mīlēt", "cerēt", "ciest" ir darbības vārdi, bet gaistošs ir īpašības vārds. Meklējumi mazliet maldās.
AtbildētDzēstSalīdzināt apavu nolietojumu un cilvēku īpašības arī īsti nav korekti,jo pirmais ir netaustāms, izsakāms sajūtās, savukārt otrais ir materiāls. Kurpe nejūt, nedomā.
Par fotogrāfijām skumji un šāds viedoklis jau bija dzirdēts, taču gan kāds cietnis to visu lieliski saglabās. Vai arī ir variants bērnus radīt ātrāk un negaidīt vecumdienas :D
Nepiekrītu, ka gaistība ir atvasinājums no gaisa, jo rakstīju jau par procesu. Gaistību kā procesu (darbību) tāpēc tas nekādi nevar būt īpašības vārds, varbūt drīzāk apstākļa vārds, bet tad savukārt es nebūtu rakstījusi par darbību, vai ne?
AtbildētDzēstJa google ieraksta vārdu "gaistība", tad varu Tevi apsveikt ar jaunvārdu pašdarinājumu, jo var atrast tikai šo emuāru.
AtbildētDzēstJa tik ļoti gribas lietvārdu no darbības vārda "gaist", tad tuvākais sanāk gaisīgums, taču tik un tā pastāvu uz to, ka tie visi radušies no vārda gaiss.
Es Jūs "Anonīms teica.." apsveicu ar neatslābošu mēģinājumu, bet tā kā gaiss nav nekas nepastāvīgs, bet gaistība gan, domāju, ka jūsu uzskats neiztur kritiku, jo neba par gaisu es ko vēlos teikt!
AtbildētDzēst