ko mēs ēdam?

Pusdienas pārtraukumā risinājās visai interesanta saruna par to, ko mēs ikdienā ēdam. Pārsteidzošā kārtā noskaidrojās, ka subprodukti tomēr ir cieņā, kā argumentu minot, ka tos var ātrāk pagatavot. Biju pārsteigta par to cik tomēr nevērīgi tiek izvēlēta pārtika. Neesmu jau ekotūdaliņš, kas ēd tikai un vienīgi paša audzinātu burkānu, bet kaut kādu uzmanību tomēr pievēršu.
Tas būt ūtopiski gaidīt, ka pircējs vulgaris orientētos šajā sarakstā - http://www.evielas.lv/lv/vielas/100-199 Godīgi sakot, pat nezināju, ka šo E ir tik ļoti daudz! Līdz šim savu izvēli biju vienkāršojusi ar - augu tauki un E621 = slikti. Bet nu, pētot sarakstu - "slikti" ir daudz vairāk! Tāpēc izvēli esmu vēl vairāk vienkāršojusi - dažas reizes pavadīju veikalā mazliet vairāk laika, lai izpētītu piena un dažu gaļas produktu sastāvu. Kā rezultātā izkristalizējās daži ražotāji.
Kādu dienu intereses pēc vēlreiz pārskatīju viena iecienīta ražotāja produkta sastāvu un liela bija mana vilšanās, ka E sarakstiņš bija palicis garāks. Visu jau var saprast - grūti konkurēt lielveikalā, kur blakus vienā plauktā stāv dabīgi produkti, kas attiecīgi maksā, un no pulveriem un augu taukiem ražotie.
Bet jautājums paliek atklāts - ko mēs ēdam?!!

Trīcošais meksikānis

Trīcošo meksikāni es satieku katru dienu. Viņš stāv nosalis un trīcošs zilā Nike džemperbluzonā.
Meksikānis pilnīgi noteikti nav laimīgs šeit Latvijā, vismaz ziemas un agros pavasara mēnešos noteikti! Viņam nav nedz pases, nedz uzturēšanās atļaujas, ceru, ka potēšanās pase viņam ir, nu tādai nudien būtu jābūt!
Viņš allaž smilkstēdams mīņājas un skatās izmisuma pilnām ačtelēm. Žēl skatīties uz trīcošo meksikāni ar pašķidro spalvas kušķi uz galvas.
Prātā nāk klasiskai teiciens - nedari otram to, ko pats nevēli sev. Vai meksikāņa saimniece sev novēlētu rīta pastaigu -5C ar neilona džmperbluzonu mugurā?

Mana pirmā reize

Pirmā reize allaž ir īpaša, dažkārt tikai tāpēc, ka pirmā, dažkārt tai ir iespēja būt patiesi intīmai un tādēļ vēl jo vairāk prātā paliekošai! Man paveicās - tā bija gandrīz intīma.
Gandrīz tāpēc, ka pirmo reizi jau bez palīdzības neiztikt!...

Šodien izgatavoju savu pirmo fotogrāfiju, tagad varu teikt, ka pin hole attēls nevar tikt salīdzināts ar šo - pietiešām īsto mantu! :) Tas ir tik satraucoši - uzlikt nepieciešamos rādītājus, saregulēt aparātus, tad attīstītājs --> ūdens --> fiksāža --> ūdens! Un.... tadāāā uz aukliņas jau žūst bildīte! :)
It kā jau nekas sarežģīts, bet vienalga forši! V
ienkāršas lietas vairumā gadījumu ir pašas labākās, piemēram, rīta kafija gultā, mammas ceptās kotletes, aprasojis ceriņziedu klēpis uz spoguļgaldiņa, vasaras pēcpusdienā salīt līdz ādai kā bērnībā, fazāna cepetis :) nu un tādā garā! :)
Vienkārši jauku vakaru un dienu visiem! :)