Jauna dzīve paģēr iezīmēt to punktu, kur tad ir TAS sākums.
Mans sākums šoreiz būs Ernests.
Jāatzīst, ka tomēr apstākļiem ir sekundāra nozīme, jo attieksmes maiņa būs tas, kas jaunajā dzīvē ne reizi vien noderēs.Nebūtu jau slikti, ja ik uz soļa būtu LIELĀ iespēja, kas mainītu dzīvi vai LIELISKAIS vīrietis baltā džemperī. Ko darīt, ja pirmdiena ir pirmdiena vulgaris un pie horizonta nav vērā ņemamu pieturas punktu?
Tikkai attieksmes maiņa pārvērtīs pirmdienu vulgaris par P_I_R_M_D_I_E_N_U iespējams pat sāks skanēt mūzika gluži kā filmās kur galvenais varonis iet pa lietainu ielu, bet fonā skan I'm singing in the rain.
Ko darīt tālāk?
Attieksme ir jāmaina tagad, nesagaidot nez kādas X lietas, kā, piemēram, perfektu apstākļu sakratību, jo tādu visticamāk var nebūt un ko tad? Allaž būs kāds āķītis, kas aizēnos perfekto skatu, bet perfekta kārtība nav interesanta, daudz foršāk ir lietus un saule vienlaicīgi, jo tad var ieraudzīt varavīksni.
Lai viss izdotos par jauno dzīvi kādam ir jāpastāsta vai vēl labāk ieviest tādu kā atskaiti, piemēram, nofočēt skatu uz parku katreiz, kad ir pievarēts slinkums un apstākļi. Kolosāla galerija sanāks! :) Kaut vai dienas plānotājā iezīmēt smieklīgu lapsiņu par godu jaunas, iedvesmas pilnas dzīves sākumam!
Lūk vietas, kur iedvesmu "pārdod" kilogramos - tirgus, bibliotēka, pikniks pašam ar sevi un termokrūzi, bezmērķīga braukšana ar auto, grāmatnīca vai aptieka. Par pēdējo sameloju! :)
p.s. Šis ieraksts arī gaidīja perfektu apstākļu sakritību - bērns mierīgi čuč, mājas lietas apdarītas, es - rakstu. Lai šīs trīs lietas sakristu bija nepieciešami 4 mēneši :) vai tas ir tā vērts? Laikam jau nē, lietas jādara tikko kā ir iespēja! :)
