Zobiņi

Izskats mēdz būt mānīgs.

Dārza divdomības

Vispār jau rabarbers :)

Savējie un ienaidnieki

Skatoties uz šo tukšā krēsla bildi nevilšus prātā nāk domas, kam tur vajadzētu sēdēt: mīļotajai sievietei/ vīrietim vai varbūt ienaidniekam, bet varbūt mēs dažkārt mīļoto cilvēku domājam par savu ienaidnieku. Nav viegli saprast, ka ne gluži visi kabatā nēsā kaujas cirvi, dažiem tur ir noslēpts ābols vai meža zemenes ar kurām Tevi pacienāt, ja rodas izdevība. ....bet, ja nu tomēr tas cirvis?...

Pinhole

Daži no jums noteikti jau pēc nosaukuma nojauta šodienas "tēmu", bet tiem kam vārds "pinhole" neko vairāk kā "adatcaurums" nenozīmē paskaidrošu sīkāk.
Neskatoties uz to, ka Pinhole dienu visā pasaulē atzīmē 26.aprīlī (ja nemaldos) vakar Ādažu Valdorfa skolā notika Fotoblog Pinhole pēcpusdiena. Neteiktu, ka interesentu bija daudz, bet daži bijām izbrīvējuši/ ziedojuši šo miglaino pēcpusdienu radošām aktivitātēm.

Bilde, kas redzama ir mans vakardienas veikums un manā mūžā pirmā Pinhole bilde, lai tā atbilstu normām tā būtu vēl no negatīva jāpārvērš pozitīvā :) bet vēlējos parādīt tomēr oriģinālu.

Interesantiem mazs ieskats pinholā: tā kā fotografējot netiek izmantots nekāda veida objektīvs, fotogrāfijai nepiemīt virkne kropļojumu, kurus dod objektīvi. Piemēram, adatas cauruma bildēm ir bezgalīgs asuma dziļums un pilnīgi nav attēla ģeometrisko kropļojumu. Protams, nekas nenāk par velti, un par to tiek maksāta sava cena, un, tā kā caurumiņš ir visai mazs (un tādam tam ir jābūt, ja gribam iegūt asākas bildes), tad attiecīgi tam ir visai maza gaismasspēja, kas noved pie tā, ka būs jālieto ilgākas ekspozīcijas un nevarēs fotografēt kustību.

Ielu stāsti

Vai mēs dzīvojām simtiem dienu, jeb vienu simtiem reižu.

Sagaida aizejot...

Lidostas sagaidīšanas zālē ieraugot šādu vientuļu stāvu pārņēma dīvainas sajūtas. Ko gan viņa sagaida... un kad viņa pati laidīsies prom un kad?... To nu mēs neviens nezinām, atliek vienīgi minēt.

Svarīgas lietas

Kā izrādās Signe ne tikai melo, melo, acīs skatīdamās....

Asfaltā skan ātri soļi
Pa asfaltu skrien asfalta bērneļi.
Tie asfaltu mīl un asvaltu redz,
Jo pilsētu ielas tas sedz.

Signe melo, melo, melo Signe melo acīs skatīdamās
Tie zina, kas kaktuss,
Bet nezin, kas ir zaļā zāle.
Tie zina, kas ir vēsais asfalts,
Bet nezin, kas ir karsta sirds.

(Linga/ Zig Zag)

Tik uz priekšu

Lai virzītos uz priekšu vajag vairāk nekā mērķi.

Jauns koncepts

Vēlos mazliet pamainīt sava bloga konceptu. Iespējams, ka dažiem no jums tas varētu nepatikt, bet tā nu esmu nolēmusi! :)

Tātad turpmāk šeit būs atrodamas fotogrāfijas stāstu vietā. komentāri un viedokļi joprojām ir velkomēti! :)

100 labs = 100 labs un otrādi

Šodien noskatījos filmiņu par mītu grāvējiem un atkal jau jāsūta sveiciens Mr.Anonīmajam no Berlīnes, nu neesmu es fizikas likumu izpratēja :) bet man nāca prātā interesanta doma visā šajā sakarā.Tātad galvenā tēma bija par to, ka sasitoties divām automašīnām kur katra no tām brauc ar 50 km/h trieciens nav vis 100 km/h spēcīgs, bet tāds pats - 50 km/h. Sakarību labāk var pastāstīt un uzzīmēt Ņūtons, kā arī dažs labs vidusskolnieks.Bet man protams šajā sakarībā nāca prātā mūsu ikdienas darbības un pretdarbības. Nevar zināt vai dzīvot būtu foršāk un interesantāk, ja arī ikdienā katrs labi padarīts darbs mums nāktu ar tik pat labu darbu kā pretdarbības rezultāts. Vai slikto darbu darīšanai tas būtu preventīvs apstāklis? Jādomā jau, ka tomēr jā! Cik tad bieži mēs zinot, ka pirkstu ugunī var sadedzināt līdz kaulam tomēr to iebāžam ugunskurā?

p.s. Kurš virsrakstā izlasīja vārdu - lats? :)