Skatoties uz šo tukšā krēsla bildi nevilšus prātā nāk domas, kam tur vajadzētu sēdēt: mīļotajai sievietei/ vīrietim vai varbūt ienaidniekam, bet varbūt mēs dažkārt mīļoto cilvēku domājam par savu ienaidnieku. Nav viegli saprast, ka ne gluži visi kabatā nēsā kaujas cirvi, dažiem tur ir noslēpts ābols vai meža zemenes ar kurām Tevi pacienāt, ja rodas izdevība. ....bet, ja nu tomēr tas cirvis?...
... un tā visu mūžu ... hmmm ābols, meža zemes vai ... cirvis ?! Dažreiz labāk kabatā , lai cirvis nevis meža zemenes... cirvis tik viegli nav saspiežams + ja cirvi var ielikt kabatā, diez vai tas ir bīstams. Un vēl ... to jau nekad nevar zināt, kas ir kabatā otram ... iekams tai kabatā neiebāzīsi roku .. tikai tad, kad uzzini, kas tajā kabatā ir - sākas atbildība + tie krēsli konkrētajā attēlā visi ir tukši... tas vairāk vedina uz jautājumu - kādēļ tur neviens nesēž ? :)
AtbildētDzēstTukšie krēsli vedina uz domu, ka tur vienkārši neviens nesēdēja fotografēšanas brīdī :)
AtbildētDzēstBet par to rokas bāžšanu (nezinu kā pareizi šo vārdu rakstīt) ... diemžēl vai par laimi tik tiešām nekad nav zināms kas nu kuram tur ir..
... negribu būt nepieklājīgs, bet domāju, ka fotografēti tukši krēsli nevedina uz domu, ka fotografēšanas brīdī tajos neviens nesēž, tas tažu ir redzams nepārprotami (vedināšanas moments izpaliek automātiski :) Tomēr tukšu krēslu fotografēšana uz domu vedina noteikti ... noteikti tādā gadījumā, ja vispār tiek pievērsta uzmanība šai bloga sadaļai.
AtbildētDzēstTad kādēļ tie ir tukši - varbūt ir drūms, apmācies laiks... vai agrs sestdienas rīts un kafitērijs vēl nestrādā - bet varbūt šis nav starpbrīdis teātrī strap cēlieniem un visi, kur varētu šeit sēdēt ir aizņemti - aktieru pārņemti vērojot kārtējo tēlojumu...
vecais anonīmais ...