Dažādus mītus un aizspriedumus mēs varam sastapt ik uz soļa un grūtniecība diemžēl nav izbēgusi no tiem. Par to tiek runāts un diskutēts, taču šī tēma aktualizējas ik reizi, kad kāda sieviete uzzina, ka gaida mazuli!
Sevi varu droši pieskaitīt pie tām veiksminiecēm, kuras neatrodas 'viena tante teica' stingrajā apskāvienā, taču dažas lietas esmu dzirdējusi arī es. Nu, piemēram, matus nedrīkst griezt, jo tad bērnam prāts tiks nošķērēts vai, ja prasās pēc kā sāļa būs puika, ja salda - meitene, starp šiem piemēriem iemaldījies arī šāds - bērnu vārdā jau nu nekādi pirms laika nedrīkst saukt! Kāpēc? Uz to savukārt 'tantei' atbildes nav. Un te nu man būtu jautājums - ja mēs pieņemam, ka bērniņš jau puncī ir ar savu personību, tad kāpēc, lai viņam nebūtu vārdiņš?
Dažkārt ticējumiem tiek piešķirts pārdabisks spēks, tikai tāpēc, ka nezinām tā izcelsmi. Cik no jums zina teiciena - nekāp uz sliekšņa, lai nenotiktu nelaime patieso izcelsmi un skaidrojumu? Tad nu lūk, šeit nav ne kripatiņas mistikas. Viss ir gaužām vienkārši - agrākos laikos, kad mājām bija zemas durvis un augsti sliekšņi šī teicienam pamatā bija loģiska kopsakarība. Nelaime atnāca uzreiz kā tika uzkāpts uz sliekšņa, jo cilvēks pret durvju aili gluži vienkārši apsita pieri! Tāda lūk šī visa mistika!
Te nu mēs civilizētie un izglītotie nonākam pie savdabīga secinājuma- mēs akli sekojam priekšrakstiem, kuru jēgu un izcelsmi nezinām, paļauties uz saviem instinktiem baidāmies, bet iedziļināties un papētīt pamatjēgu nav laika. Vieglāk ir paņemt gatavas receptes, pat ja nezinām, kas tās ‚izraksta‘.
Mūsu senči savukārt rīkojās gluži pretēji viņiem akadēmisku zināšanu nebija vai to bija ļoti maz, bet viņi bija lieli vērotāji, kas droši sekoja un pieņēma lietas, kas sevi bija attaisnojušas ilgākā laika periodā. To varētu pielīdzināt savdabīgam eksperimentam, kuru veicot mēs pieņemam par patiesu vairākuma viedokli. Piemēram, ja 90 mazuļiem no 100 nav bijusi alerģiska reakcija, tad pieņemts, ka alerģijas nav, bet ja šādi pārbaudīts līdzeklis būtu jālaiž ražošanā, tad tam pamācībā būtu iekļauta piezīme par retos gadījumos sastopamu alerģisku reakciju.
Kā jau teicu patiesība ir kaut kur pa vidu, starp pārbaudītām lietām un tādām, kuras izvēlamies intuitīvi, tāpēc būtu jauki, ja mēs šajā civilizētajā laikmetā biežāk meklētu kopsakarības, mēģinātu izzināt pieņēmumu pamatotību un reizēs, kad uzticamies savai intuīcijai, to nesauktu par mistiku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru