"Mums ar viņiem jāsadzīvo!" Tā teica kāds taksists, ko noķērām uz Matīsa ielas, pēc tam, kad saruna bija aizgājusi tādā kā politikas virzienā un viņš teica, ka tik daudz latviešu cik pēdējā gada laikā brīvprātīgi aizbraukuši no šīs valsts nekad pat piespiedu kārtā nav izsūtīts. Viņš lēsa ap 100 000, jo atlikušie 40 tūkstoši varētu būt krievi, vai nelatvieši. Protams manī uzreiz ieslēdzās pamatīgas dusmas, ko nozīmē mums ar viņiem jāsadzīvo?! Es tiešām neesmu kaislīga nacionāliste, bet nesaskatu loģiku. Neapstrīdama ir arī latviešu mūžīgā pielāgošanās, kaut vai elementāri saruna, kurā piedalīsies 2 latvieši un 1 krievs noritēs krievu valodā. Nezinu, varbūt kādam tā liksies pakļaušanās, citam pieklājība.... Tad nu lūk dēļ savas pieklājības, pielāgošanās vai pakļaušanās esam panākuši to, ka paši latvieši sāk uzskatīt, ka "Mums ar viņiem jāsadzīvo, jo viņu ir daudz!" Tad sanāk, ja pie manis atnāk 10 ciemiņi, tad es vairs neesmu dzīvokļa saimniece/ ipašniece, jo ciemiņi ir pārākumā?!!...
