pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Biešu zupa


Nu jau aptuveni nedēļu veikalus ir pārņēmusi sarkano izstrādājumu kaisle, un nav svarīgi vai tā ir sarkana veļa, ābols vai nagu laka, uzsvars ir uz - sarkans! Nav jau brīnums tuvojas V diena, drīzāk tā būtu jāsauc par S dienu (sarkanā diena!). Bet lai nu kā, nav jau nekāda vaina dot legālu iemeslu atzīties mīlestībā tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā pietrūkst tam drosmes! Līdzināt visā platumā Sakritības pēc šovakar baudīju izcili pagatavotu biešu zupu, pareizāk jau būtu saukt lietas īstajos vārdos - boršču! Liels bija mans pārsteigums, kad uzzināju kā tas īstenībā tiek gatavots. Piemēram, to, ka bietes ir jāapcep es nezināju, gluži tāpat kā to, ka svarīgi tās sagriezt strēmelītēs nevis sarīvēt! Tās nebūt nav vienīgās viltības. Bet neba es tagad atklāšu šīs zupas noslēpumus, tas ko es vēlējos teikt ir tas, ka dažkārt vienkāršas lietas, nav nemaz tik vienkāršas. Tām ir iluzora viegluma sajūta. Zupa nevar sanākt, ja būtiski knifiņi paliek novārtā. Attiecības arī nevar sanākt tāpat vien, neko nedarot. Vai esat kādreiz aizdomājušies cik daudz laika jūs veltāt sevis attīstīšanai profesionālā ziņā, kaut vai cik laika tiek veltīts specializētas literatūras studēšanai? Un svara kausos pretnostatot attiecības? Bilance nav iepriecinoša tas nu ir skaidrs!.. Domāju, ka par iemeslu nav nevērība, bet tas, ka domājot par attiecībām šķiet, ka tās dzīvo savu, neatkarīgu dzīvi, pašas no sevis iet augšā un pašas "savāc" inerci, lai ripotu lejā un liels ir pārsteigums uzzinot, ka groži tomēr ir mūsu rokās!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru