Vakar, kā jau ierasts diena iesākās agrāk kā pārējiem Latvijas pilsoņiem, tās patriotiem un vienkārši iedzīvotājiem.
Plkst. 8:00 bariņš korporantu, aptuveni 1300, sastājās skaistā kolonā pa četri, lai veikti ikgadējo gājienu no Latvijas Universitātes līdz Brāļu kapiem.
Katru rītu, no gultas sevi burtiski velku aiz matiem (laikam tāpēc pēdējā laikā tie laukā krīt vairāk nekā parasti...), :) miedziņš vilināt vilina zem siltās segas!
Taču vakar pilnīgi netipiski sev, telefona modinātāju uz snaudu noliku tikai 1x!!! Uzskatu, ka man pienākas ja ne cepums vai žetons, tad uzslava pavisam noteikti! Iemesls šādai netipiskai uzvedībai bija gājiens. Tā tik tiešām ir fantastiska sajūta, apzināties, ka esi daļa no šīs lielās buršu ģimenes! Šo kopības sajūtu es varētu vien salīdzināt ar to, ko izjutu reiz bērnībā, kopā ar mammu apmeklējot rokoperu "Lāčplēsis"! Es atceros, ka koncerts notika sporta manēžā, ļaužu straume plūda uz ieeju. Atceros arī to, ka pie sevis nodomāju - cik dīvaina sajūta, man apkārt ir vieni vienīgi latvieši un es arī esmu viena no viņiem! Un vakar bija līdzīgi, es vienā brīdī nodomāju - mēs visi patiešām esam ģimene un gājienā piedalāmies ar līdzīgām domām, bet manu ģimeniskuma sajūtu paspilgtināja tas, ka mana jaunā ģimene - mans vīrs, bija kopā ar mani!!!
Plkst. 8:00 bariņš korporantu, aptuveni 1300, sastājās skaistā kolonā pa četri, lai veikti ikgadējo gājienu no Latvijas Universitātes līdz Brāļu kapiem.
Katru rītu, no gultas sevi burtiski velku aiz matiem (laikam tāpēc pēdējā laikā tie laukā krīt vairāk nekā parasti...), :) miedziņš vilināt vilina zem siltās segas!
Taču vakar pilnīgi netipiski sev, telefona modinātāju uz snaudu noliku tikai 1x!!! Uzskatu, ka man pienākas ja ne cepums vai žetons, tad uzslava pavisam noteikti! Iemesls šādai netipiskai uzvedībai bija gājiens. Tā tik tiešām ir fantastiska sajūta, apzināties, ka esi daļa no šīs lielās buršu ģimenes! Šo kopības sajūtu es varētu vien salīdzināt ar to, ko izjutu reiz bērnībā, kopā ar mammu apmeklējot rokoperu "Lāčplēsis"! Es atceros, ka koncerts notika sporta manēžā, ļaužu straume plūda uz ieeju. Atceros arī to, ka pie sevis nodomāju - cik dīvaina sajūta, man apkārt ir vieni vienīgi latvieši un es arī esmu viena no viņiem! Un vakar bija līdzīgi, es vienā brīdī nodomāju - mēs visi patiešām esam ģimene un gājienā piedalāmies ar līdzīgām domām, bet manu ģimeniskuma sajūtu paspilgtināja tas, ka mana jaunā ģimene - mans vīrs, bija kopā ar mani!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru