Nonākot slimnīcā ir daudz laika viskaut ko pārdomāt, nu, ja cilvēkam vispār ir dotas tādas spējas :) ..un man tādas ir :) Tad nu lūk vēlējos padalīties ar dažām no tām. Lielākajai daļai cilvēku dzirdot vārdu - slimnīca, prātā nāk slimība, kaites, analīzes, nu katrā ziņā nekas pozitīvs, kaut gan patiesībā šī ir iestāde, kur cilvēkiem palīdz. Varbūt manipulācijas ne vienmēr ir patīkamas, bet cik gan daudz ir tādu patīkamu darbību, kurām rezultāts nebūt tāds nav!?? Taču ejot no pozitīvā uz negatīvo prātā paliek pozitīvais. Skaidrības labad man laikam būtu jāmin kāds piemērs un man tāds ir! :) Tātad, piemēram, bāra/ kluba apmeklējums. Ejot uz klubu vai bāru mēs esam patīkamu iespaidu gaidās, nu labi, ja ne iespaidu, tad vismaz potenciālā potencē. Mēs dejojam - protams ne visi, dzeram - tie kuri tajā brīdī nedzer antibiotikas, flirtē - kas māk vai domā, ka māk. Tad pienāk rīts ar visām no tā izrietošajām sekām - galvā vēl reibonis nelāgs, ja "paveicas" tad arī slikta dūša un apjausma, ka flirtēt vēl jāmācās, jo iegūtais telefonnumurs izrādās LAMB 24h tehniskā palīdzība. Taču kopsavilkuma rezultāts tik un tā ir jautrība un prātā jau nākošās nedēļas nogales plāns iet uz klubu, varbūt citu, bet tik un tā klubs = jautrība, bet jautrība = pozitīvs. Un tagad visu skatīsim no otra gala. Slimnīca - kur esam ieradušies ar lielāku vai mazāku sāpi, iespējams ielaistu kaiti, tur topam izārstēti, taču izejot no slimnīcas mums vienalga šī iestāde asociējas ar kaut ko maigi izsakoties, ne pārāk patīkamu.
Kāpēc tā?
Kāpēc tā?
