Pēdējās dienās noskatītās filmas man ir likušas aizdomāties par stereotipiem, ko bieži vien radam mēs paši, dažkārt sabiedrība. Patiesībā jau par tiem domāju biežāk nekā vajadzētu, taču jāatzīst, ka briedums veic korekcijas un tas kas vēl dažus gadus atpakaļ likās stereotips, to šodien jau skatīts kā - nu un kas? Tātad par filmām un stereotipiem, neapšaubāmi filmas nebija par stereotipiem, bet mēs katrs redzam citas lietas, tajās pašās :) Filma Last Chance Harvey - sieviete garāka par vīrieti. Kurš izdomāja šo standartu, ka vīrietim jābūt garākam? Ja vēl pirms gada es pati piekristu šim izdomājumam, tad šodien manī tik tiešām viešas jautājums, kas no tā mainās? Vai augumu atbilstība standartam nodrošinās laimes sajūtas, mīlestības stiprumu, vai stabilitāti? Otra filma - Personal Effects. Sieviete vecāka par vīrieti. Nu jau laikam nevienam nebūs noslēpums, ka aiz vien vairāk sieviešu izvēlas jaunākus vīriešus, vai varētu teikt otrādi un tas nebūt nav saistīts ar to, ka sievietei ir vajadzīgie sakari, kurus jauneklis izmantojis pazūd tālēs zilajās. Viņš ne tikai nepazūd, bieži vien pat apprecas ar sievieti. Un dusmoties var tikai vīrieši, kas domaja, ka ta ir viņu "priekšrocība" satikties ar jaunākām sievietēm. Starp citu Personal Effects iesaku noskatīties! :)
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Stereotipus iespējams attaisnot tikai tik ilgi, kamēr cilvēkam ir pozitīva (viņam tīkama) pieredze, ko piedāvāt kā pretargumentu stereotipa noliegšanai. Tiklīdz šī pieredze zūd vai arī kaut kas noiet greizi, cilvēks atgriežas pie saviem stereotipiem, kas ieņem savu iepriekšējo nozīmi un vietu.
AtbildētDzēstBet kā ir ar tiem stereotipiem, kurus burtiski uzspiež sabiedrība un dažkārt cilvēks, kas neatbilst tiem tiek izstumts?!
AtbildētDzēstPaliek taču brīvā izvēle - pakļauties vai nepakļauties. Man jau šķiet, ka 21.gadsimtā stereotipi kļūst arvien relatīvāki... Viss ir mūsu galvās.
AtbildētDzēst