Lāčplēša dzimšanas diena

Šodien Rīgas centrā, gan jau par godu Lāčplēša dienai, pie Brīvības pieminekļa grozījās pats Valdis, tas kurš Zatlers. Sirmā galviņa vien zibēja starp parastajiem latviešiem un miesassargiem, kuri tā vien likās bija vairāk nekā pirmie.
Nevarēju saprast ar ko gan Valdis izpelnījies šos apsveikumus, ne jau viņam šodien dzimšanas diena, bet Lāčplēsim!! Valdis tik smaidīja un pieņēma labu vēlējumus, bet es ievēroju vienu sievieti, kas bija atnākusi pie pieminekļa nolikt trīs baltas rozes. Viņas acīs bija tāāāāds vārdos neizsakāms izmisums un bēdas, viņa no sirds raudāja. Pirmo reizi mūžā uzdrošinājos nofotografēt cilvēku, kuru pārņēmušas tik lielas bēdas/ skumjas. Tagad skatos uz šo bildi un taisni vai jāraud! Domāju, ka šī sieviete bija viena no retajiem, kas zina, ka 11.novembris nav Lāčplēša dzimšanas diena, bet gan diena, kad tika sakauts Bermonta karaspēks un Rīga beidzot tika atbrīvota. Varbūt, ka starp šajās cīņās kritušajiem (57 virsniekiem un 686 karavīriem) bija viņas tēvs?...
Ceru, ka neesat aizmirsuši logā iedegt svecīti par godu kritušajiem!