nePieklājības smalkā robeža

Pastāstīšu jums par vienu situāciju iz dzīves, kas notika veikalā, kas nebūt neatrodas stacijas otrajā pusē, kur no vairuma pircēju neko labu/ daudz nevarētu sagaidīt, bet visai solīdā rajoniņā.
Puisis ienāk veikalā (pašapkalpošanās) un prasa alu. Piebildīšu, ka tajā brīdī pārdevējs mēģināja savākt šokolādes, kuras cita (ar alus pircēju) nesaistīta pircēja bija nogāzusi zemē. Pārdevējs laipni parādīja uz alus plauktu uz ko puisis atbildēja: "Tu nedzirdēji?!Iedod man Aldari!"
Pārdevējs pieklājīgs un korekts būdams pircējam aizrādīja, ka viņi savā starpā nav pazīstami līdz ar to uzruna "Tu" īsti nav vietā. Laikam pircēja īsais prātiņš vai kaut kas cits nepieļāva domu, ka viņam kāds varētu aizrādīt. Vēl pastāv iespēja, ka bērnībā puiša koka zirdziņš bija pienaglots pie grīdas, bet galu galā pircējs nepaskopojās ar tādiem vārdiem, ka idiots un epitetu "Tev laikam vecāki tādi paši." Brīnos kā pārdevējs noturējās rāmjos! Un tad sekoja kroņa frāze "Tu šeit drīz vairs nestrādāsi!" Bāāāc, kā var nosmieties klausoties šādos klientos/ pircējos/ cilvēkos! Paldies, par beigās sagādāto jautrību.
Varbūt kāds man var tomēr kaut nedaudz apgaismot par šādas izturēšanās iemesliem? Tā ir stulbība?, nezināšana?, kas?!