Pamošanās

Līdzīgi kā ar laiku ir ar pamošanos. Izskatās, ka vēl vairāk nekā laika skaitīšanas sākums un kopsakarības, miglā ietīts ir pamošanās mirklis.
Sapnis un nomods dažkārt pārkāpj viens otra robežas, robežas, kur nav robežpunktu. Taču neskatoties uz to, mēs diezgan skaidri spējam nošķirt vienu no otra.
Šorīt mans sapnis turpinājās vēl kādu stundu pēc ierašanās darbā un ne jau tāpēc, ka gribējās palikt sapnī! :) Vienkārši organisms izdomā savu ritējumu un kaut gan fiziski acis tiek virinātas, mehāniski drēbes uzvilktas, galva vēl īsti neieraksta šodienas filmu.

Bērni bērnībā tiek rāti par to, ka stāsta melus, bet bieži vien šie meli ir viņu izdomātā patiesība, viņu sapņi. Pieaugot mums pārmet nespēju sapņot.

Kā nošķirt veselīgu sapņošanu no pamošanās, jo nepieciešami jau abi. Kā sapņošana ietekmē mērķa sasniegšanu? Es, piemēram, domāju, ka pirms 'pirmā soļa speršanas mērķa virzienā, vajag ļaut vaļu krietnai devai sapņu. Bet varbūt labāk vispār nemosties? Pārāk daudz jautājumu un nevienas atbildes.