Katram no mums ir kāda rotaļlieta, kas bērnībā bija īpaši mīļa. To, kurai no daudzajām bērns pieķersies nevajag un arī nevar paredzēt. Bieži vien bērns kaktā noliek dārgo un glauno Teddy lāci, bet gultiņā labprāt aizmieg ar lupatlelli, kurai norauta roka. Man, piemēram, bērnībā dikti mīļš bija mērkaķītis, kam bija salāpīta piere un viss iespējamais. :)
Ja nemaldos, tad Ziedonim bija dzejolis par to, ka mēs mīlam tos skaistos un veiksmīgos un, ka tos nav grūti mīlēt. Un atkal jau jāsaka - gan jā, gan nē.
Ja nemaldos, tad Ziedonim bija dzejolis par to, ka mēs mīlam tos skaistos un veiksmīgos un, ka tos nav grūti mīlēt. Un atkal jau jāsaka - gan jā, gan nē.
No vienas puses skaistai lellei, tāpat kā skaistai sievietei/ vīrietim trūkst personīguma, līdz ar to vai ir viegli mīlēt bezpersonīsku būtni (lelli vai cilvēku) - manuprāt, nē. Tas ir tāpat kā ēst bezgaršīgu ēdienu.
Es nebūt neapgalvoju, ka viss ārēji skaistais obligāti ir iekšēji neglīts. Protams ir patīkami pārsteigumi, bet tā vien šķiet, ka piestrādājot pie drānas labās puses, diegi un mezgli tiek pavirši saslēpti, jo tos jau neviens neredzēs, bet redzēs gan. Redzēs tie, kam ir lielāka interese. Vēlme iedziļināties.
Re kā aizbraucu no rotaļlietām pie personības, bet ir taču kopsakarības, vai ne?
Tik miilja bildiite!!!
AtbildētDzēstVapsa, te jau var saakt diskuteet par to, kas vispaar ir skaists. Jo vecaaks cilveeks kljuust, jo tie skaistuma etaloni mainaas, ne?
Jā, skaistuma etaloni un etaloni kā tādi vispār ir interesanta padarīšana. Pastāv, kas mainās :)
AtbildētDzēstanonimais aka anonimais
AtbildētDzēstka mes zinam 2 viena nekad nedarbojas :D, un tas kas der visam neder nekam :D. Taa kaa skaidrs- vai nu gudrs, vai smuks... Protams, visur eksiste iznemumi - Ilze Vilkaja ir looti spilgts iznemums. I smuka, i gudra ( vispar bez ironijas )
Provokaacijai -> anonimais aka anonimais: Tu esi gudrs vai smuks?
AtbildētDzēstManupraat, tas skaistums ir relatiivs. Acij vienkaarshi ljoti patiik taas lietas, kas ir simetriskas. Ir veikti pat peetiijumi, ka fiziski pievilciigaakie liekas cilveeki ar simetriskaakiem sejas pantiem un kjermenja apriseem. Tas ir taa, ja vienu sejas pusi saliidzina ar otru sejas pusi un jo abas taas ir liidziigaakas, jo fiziski simpaatiskaaks cilveeks citiem liekas. Jo mazaakas nobiides (nav viena acs tur shkjiibaaka, uzacs uzrautaaka), jo automaatiski shis cilveeks shkjiet simpaatiskaaks.
Principaa gan intelektu, gan arii aareejos dotumus var izkopt. Skaistums nav muuzhiigs, taa pat arii praats paliek slinks, ja ar to nestraadaa.
Vienmeer interesanti licies tas, nez kaa vecumdienaas juutas tie cilveeki, kas jauniibaa bijushi izteikti skaisti, tachu uz vecumu nu kljuvushi pamatiigi "nobruzhaajushies". Interesee tas, kaa vinji ar to tiek galaa.
Par simetriskumu ir dzirdēts, bet kā paliek ar iekšējo skaistumu, vai tur arī jābūt simetrijai?...
AtbildētDzēstBet par to, kā jūtas skaisti cilvēki vecumdienās? Manuprāt, ja vien šie cilvēki nedzīvo tādā vidē, kur novecot ir nepieklājīgi U.S u.tml, tad skaista sieviete arī vecumdienās saglabā savu šarmu un joprojām ir skaista, tikai savādāk skaista! Viņas smiekli grumbiņas ir šarmantas! Tā vismaz man šķiet.
to anonimais aka anonimais
AtbildētDzēstKas ir I.V.?
Zini kaa man shkiet ar ieksheejaa skaistuma simetriju? Liidzsvars. Tur arii nepiecieshams liidzsvars un joprojaam ir paarlieciiba, ka pie taa var piestraadaat un to var maaciities. Tas ir darbs ar sevi.
AtbildētDzēst