vai vērtība = cena?

Lai noteiktu vērtību un cenu valda dažāda veida kritēriji.

Šķiet, ka cenai tie ir visstrukturētākie neskatoties uz to, ka metodes un kritēriji ir dažādi.

Īpaši neieslīgstot cenu veidošnas metodēs varu pieminēt, ka nosacīti pastāv trīs: tirgus metodes; ekonometriskās metodes; izmaksu cenu veidošanas metodes. Kādā no tām tiek ņemtas vērās izmaksas, bet citā mērījumi tiek balstīti uz tirgus izpēti, kā jau allaž katrai no tām ir savi plusi un mīnusi.

Sarežģītāk, manuprāt, ir ar vērtības noteikšanu. Vērtība nereti tiek piešķirta balstoties uz emocijām, tendencēm vai tradīcijām. Dažu lietu vērtība pat netiek apspriesta. Piemēram, van Goga gleznas. Ir dzirdēts, ka vērtīgākie mākslas darbi ir mirušu autoru darbi, bet pat neņemot vēra to un nenoniecinot van Goga ieguldījumu dažkart cena tiek uzpūsta tikai tapēc, ka izsoļu namā ir satikušies (vizbiežak jau neklātienē) divas vai varbūt vairākas ambiciozas personas, kas par katru cenu vēlas savā īpašumā iegūt šo mākslas darbu. Līdzīgi ir arī ar mātītēm, kuru vērtība pieaug, ja par to cīnās vairāki tēviņi.

Domāju, ka katra īpašumā ir kāda lieta, kurai paši esam piešķīruši vērtību, balstoties uz saviem, iekšējajiem, kritērijiem. Dažkārt mūs aizskar tas, ka citam šī, mums tik ļoti vērtīgā lieta nenozīmē neko un tikai tāpēc, ka katra iekšējie kritēriji atšķiras. Tomēr satiekot radniecīgu dvēseli mēs varam cerēt, ka mūsu skolas laikā rakstītās zīmītes kādam liksies, ja ne tik pat vērtīgas kā mums, tad vismaz uzmanības vērtas.Un ja mēs dzīves laikā paveiksim kaut ko dižu tad varbūt pēc mūsu nāves Sotheby's vai Christie' s , nu vismaz eBay, kāds ambiciozs pilsonis vēlēsies tās iegūt savā kolekcijā. :)