Laikam vēl bez pieminētajām lietām/ stihijām nenosaucu ceturto, ko cilvēki parasti min kā patīkamāko vērošanas objektu - skatīties kā cits strādā.
Šodien man bija tā laime vērot divas no tām.
No rīta Rīgā sniga skaists sniegs ar lielām pārslām, skanēja Here with me - Mercy Me, skatījos kā vīrietis ar lielu lāpstu tīra sniegu un man šķita ka pasaule šorīt griežas lēnāk nekā citu rītu. Viss likās pūkains, maigs un paļāvību rosinošs.
Absolūti savādāk ir vērot lietu un uguni.
Sniegs it kā pārklāj visus tumšos nesmukumus un pat dārza kompostkaudze pauž dīvainu romantiku, lietus savukārt nesmukumus skalo prom, atstājot vietu jauniem asniem, bet uguns nedz skalo, nedz apklāj, taču ne vienmēr arī iznīcina. Uguns ir abu minēto apvienojums, tas netstāj veco, bet jaunais nav redzams dēļ pelniem, taču tas nebūt nenozīmē, ka tur ir tukšums...
Lai jums skaisti vērojumi brīvdienās!
Šodien man bija tā laime vērot divas no tām.
No rīta Rīgā sniga skaists sniegs ar lielām pārslām, skanēja Here with me - Mercy Me, skatījos kā vīrietis ar lielu lāpstu tīra sniegu un man šķita ka pasaule šorīt griežas lēnāk nekā citu rītu. Viss likās pūkains, maigs un paļāvību rosinošs.
Absolūti savādāk ir vērot lietu un uguni.
Sniegs it kā pārklāj visus tumšos nesmukumus un pat dārza kompostkaudze pauž dīvainu romantiku, lietus savukārt nesmukumus skalo prom, atstājot vietu jauniem asniem, bet uguns nedz skalo, nedz apklāj, taču ne vienmēr arī iznīcina. Uguns ir abu minēto apvienojums, tas netstāj veco, bet jaunais nav redzams dēļ pelniem, taču tas nebūt nenozīmē, ka tur ir tukšums...
Lai jums skaisti vērojumi brīvdienās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru