Iemesli kāpēc mēs esam kopā ar tiem cilvēkiem ar, kuriem esam ir dažādi. Laikā, kad biju zaudējusi savus attiecību ideālus, biju nosolījusies uz attiecībām raudzīties kā uz abpusēji izdevīgu darījumu. Līdzīgi kā tirgū - kartupeļus tirgo tie, kuri tos audzē, bet pērk tie, kuri neaudzē.
Kad izklāstīju savu "ģeniālo" domu tēvam, viņš man ieteica tomēr pēc šāda modeļa nedzīvot, jo jātiecas uz to, ka attiecību pamatā būtu mīlestība, tas tad būtu daudz labāks "cements". Savukārt reiz kāds vecs un dzīvesgudrs cilvēks ieteica meklēt tādu cilvēku ar, kuru Tev ir interesantas sarunas, jo sarunas ir attiecību pamats.
Patiesībā šoreiz gribēju rakstīt nevis par attiecībām, bet par to, kas ir spēcīgāks sieviešu draudzība vai vīrietis, runāt par vīriešu draudzības spēku, domāju, ka ir lieki, jo tā ir spēcīga un punkts.
Bet kas gan notiek ar sieviešu draudzībām un kāpēc? Kāpēc bieži vien varam vērot, ka sieviešu draudzība kapitulē vīrieša priekšā. Laikā, kad sieviete ir atradusi sev "tēviņu" par draudzenēm tiek aizmirsts. Vai tas būtu mātes dabas pirksts?, dzimtas turpināšanas instinkts, kas liek šādi rīkoties?
Ja pieņemam, ka puses rīkojas instinktu vadītas, tad sanāk, ka tēviņš pēc mātītes apaugļošanas to pamestu? Un apaugļotā mātīte paliktu viena audzinot pēcnācēju, jo arī draudzība ar mātīti pa šo laiku būtu pazaudēta... bet vai tiešām par to būtu jāuztraucas, jo iespējams, ka tas pats tēviņš jau luncinās ap šo bērnu mātes draudzeni...? Ufff cik gan labi, ka mēs neesam instinktu varā!
Bet atgriežoties pie tēmas, cik svarīgi ir saglabāt draudzību ar sievietēm, ja ir atrasts vīrietis. Es domāju, ka pazūd tās, kas mums ir dotas kāda cikla beigšanai, bet tās patiesās paliek un nav jābēdā par zaudējumiem, bet gan jāpriecājās par iegūto, par iegūto vīrieti! :) Jo vīrietis paliek!...
Kad izklāstīju savu "ģeniālo" domu tēvam, viņš man ieteica tomēr pēc šāda modeļa nedzīvot, jo jātiecas uz to, ka attiecību pamatā būtu mīlestība, tas tad būtu daudz labāks "cements". Savukārt reiz kāds vecs un dzīvesgudrs cilvēks ieteica meklēt tādu cilvēku ar, kuru Tev ir interesantas sarunas, jo sarunas ir attiecību pamats.
Patiesībā šoreiz gribēju rakstīt nevis par attiecībām, bet par to, kas ir spēcīgāks sieviešu draudzība vai vīrietis, runāt par vīriešu draudzības spēku, domāju, ka ir lieki, jo tā ir spēcīga un punkts.
Bet kas gan notiek ar sieviešu draudzībām un kāpēc? Kāpēc bieži vien varam vērot, ka sieviešu draudzība kapitulē vīrieša priekšā. Laikā, kad sieviete ir atradusi sev "tēviņu" par draudzenēm tiek aizmirsts. Vai tas būtu mātes dabas pirksts?, dzimtas turpināšanas instinkts, kas liek šādi rīkoties?
Ja pieņemam, ka puses rīkojas instinktu vadītas, tad sanāk, ka tēviņš pēc mātītes apaugļošanas to pamestu? Un apaugļotā mātīte paliktu viena audzinot pēcnācēju, jo arī draudzība ar mātīti pa šo laiku būtu pazaudēta... bet vai tiešām par to būtu jāuztraucas, jo iespējams, ka tas pats tēviņš jau luncinās ap šo bērnu mātes draudzeni...? Ufff cik gan labi, ka mēs neesam instinktu varā!
Bet atgriežoties pie tēmas, cik svarīgi ir saglabāt draudzību ar sievietēm, ja ir atrasts vīrietis. Es domāju, ka pazūd tās, kas mums ir dotas kāda cikla beigšanai, bet tās patiesās paliek un nav jābēdā par zaudējumiem, bet gan jāpriecājās par iegūto, par iegūto vīrieti! :) Jo vīrietis paliek!...
Raivo H.
AtbildētDzēstes pat nezinu japriecajas par faktu ( viriesu draudziba ) vai ne ... varbut vizdegunigi japavipsna :P. vilks vin` zin`. Man liekas, ka istie cilveki ar adamaboliem vai bez paliek tik un ta.