Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk.... un tad cilvēki sāk runāt par Ziemassvētku komercializēšanos un to, ka joprojām ir tādi bērni, kas domā, ka Ziemassvētkos tiek svinēta Santa Klausa dzimšanas diena.
Un katru gad' no jauna nāk 8.marts, kas ir pēc 14.februāra :) Abi šie datumi joprojām nav viennozīmīgi vīriešiem, bet domāju, ka būs grūti atrast tādu sievieti, kas nevēlētos svīnēt abus no tiem.
Iespējams, ka es kļūdos, bet sievietes vispār ir naskākas uz svinēšanu un priecāšanos.
Labi, ka neesmu piedzīvojusi 8.marta svinēšanu Padomju Savienībā, kur aiz pamatīga tulpju klēpja dzīvoklī iekrīt arī pats vīrietis.
8.marts tomēr ir jauka iespēja saņemt ziedus tām sievietēm, kuras ir vienas un tamdēļ 14.februāris tika pavadīts ar seju spilvenā, bet maija otrā svētdiena vēl nav aktuāla vai nav iespējama.
Tāpēc beigsim meklēt iemeslus nedarīšanai, bet labāk pasmaidīsim sievietēm, kas mums apkārt un iepriecināsim ar kādu skaistu ziedu! :) Jo arguments - man nevajag 8.martu, 14.februāri, Mātes dienu, lai pasniegtu ziedus vairākumā gadījumu diemžēl neiztur kritiku, jo kaut kā sagadās tā, ka tieši šiem vīriešiem minētie datumi ir vienīgās reizes, kad tiek mērots ceļš uz Saktas, Matīsa vai kādu citu jauku puķu tirgotavu.
Anonīmais no Berlīnes
AtbildētDzēstEs domāju, ka tie teksti - man šie svētki nav vajadzīgi utt, ir vienkārši sava veida bailes. Bailes palikt neapsveiktam, vai bailes aizmirst apsveikt. Vai arī bailes uzdrošināties apsveikt. UN kā jau tas pasaulē ir - mums ir nepatika pret šādām lietām, no kurām mums ir bail. Tāpēc mēs tīri cilvēciskā garā sākam savu nepatiku un bailes maskēt ar bravūrīgiem izteicieniem un rīcību.
Bet vai anoniimais no Berliines padomaaja par tiem cilveekiem, kas ir vientulji? Vinjiem nav bail, vinjiem saap. Vinjiem neinteresee ne 14. februaari, ne 8. marti, ne 23./24. jūniji, ne 23./24. decembri. Un nevajag suutiit shos cilveekus kaut kur priecaaties pie sveshiem baraa, jo nekur cilveeks nejuutas tik vientuljsh kaa cilveeku puulii.
AtbildētDzēstVisi sveetki ir par kopaa buushanu, bet vinsj ir viens un nevienam to vinja miiljumu nevajag. Par tulpeem nemaz nerunaajot.
Anonīmajam, piekrītu, bet pirmkārt jau būtu jāsaprot, ka cilvēks ir vientuļa sala un pat esot laimīgi kopā ar kādu, mēs pamatā esam vieni ar savām domām. Taču tā tāda filozofēšana. Ja vientuļniekas nevēlas ne ar vienu būt kopā pat svētkos, domāju, ka tas tikai norāda par pamattendenci - vēlmi būt vienam arī ikdienā.
AtbildētDzēstPar baiļu virzītājspēku jau rakstīju savās Hospitāļa pārdomās Nr.4 :) Man šķiet, ka bija interesantas atziņas.
AtbildētDzēstLabi, es varbuut paarspiileeju, bet man liekas, ja cilveekiem neinteresee shaadi vai taadi sveetki, tad vinjus vajag likt mieraa. Piemeeram, tie milziigie tulpju plakaati. Tas viss ir tikai varas demonstreeshana. Ushakovs paraadiija, ka, ja vinjsh grib to panaakt, vinjsh panaaks un ar sveikshanu tam ir maz sakara.
AtbildētDzēstRedz, cilveekam pajautaaja viedokli. Vieni saka, ka svin, otri nesvin. Domaaju, tur pat nav jaaiedziljinaas, kaapeec vieni grib svineet, bet citi ne. Tie, kam gribas tulpes, goskjincus un veel sazin ko, tie svin, kam ne, tie ne. Beigta balle un miers maajaas. Muusu valstii paaraak daudz pieveersh uzmaniibu nebuutiskaam lietaam un ar to cepshanos noveersh uzmaniibu no vitaali svariigaakaam teemaam.
Anonīmais no Berlīnes
AtbildētDzēstProtams, ka mēs varētu iztikt pēc spriedelēšanas par to, kāpēc cilvēki nostājas pozā pret 8. martu, jo tieši par to jau bija ieraksts. Un manas pārdomas bija par šo pozu. Domāju, ka tie cilvēki, kuri ir vientuļi, noteikti nav tie kaismīgākie pret-8.-marta karotāji.
VIentulība pūlī ir saistīta ar pašiem cilvēkiem. Ir tādi, kuri lieliski jūtas paši ar sevi, un pūlis viņus nogurdina, ir tādi, kuri, vientuļi būdami, meklē sabiedrību un pūli. Un tad jau vēl ir brīvprātīgā vai piespiedu vientulība.
Kā jau ir teiciens - jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas! :)