Patīkami apzināties, ka gadiem ejot ikdienā aizvien vairāk daru tādas lietas, kas man patīk. Nezinu īsti tam iemeslu, bet iespējams to varētu skaidrot ar pieredzi, bet varbūt izvēlību?
Bērnībā mums ne vienmēr iet pie sirds mammas vārītā putrua vārīti burkāni un puķkāposti. Manā gadījumā arī vārītas olas dzeltenums. Man ar vectēvu bija slepena vienošanās, ka olas dzeltenumi tiek viltīgi ieslidināti viņa šķīvī, kamēr oma pa virtuvi grozās. Tagad, ja negribās putru varu neēst! :) Bet vārīti burkāni garšo pat vairāk nekā puķkāposti :) Bet stāsts jau tik tiešām nav par putrām un olu dzeltenumiem... Stāsts ir par to kā mēs nodzīvojam savu dzīvi. Klausot, ko mums liek darīt vai izvēlamies to, kas pašiem patīk vai varbūt mums patīk tas, ko mums liek darīt...
Piemēram, vakar man "lika" ēst vītinātu gaļu ierullētu melonē, mmmm nu patika man tas :)
Ir tikai viena problēma - diena šķiet palikusi īsāka.
Nu, kas tā par neražu, tagad, kad zinu, kas man patīk, garšo un sagādā prieku!!! Kāpēc ir tāda sajūta, ka diennaktī trūkst vismaz 5h! Kur tās pazudušas!?
Atdodiet man 5h!!
Bērnībā mums ne vienmēr iet pie sirds mammas vārītā putrua vārīti burkāni un puķkāposti. Manā gadījumā arī vārītas olas dzeltenums. Man ar vectēvu bija slepena vienošanās, ka olas dzeltenumi tiek viltīgi ieslidināti viņa šķīvī, kamēr oma pa virtuvi grozās. Tagad, ja negribās putru varu neēst! :) Bet vārīti burkāni garšo pat vairāk nekā puķkāposti :) Bet stāsts jau tik tiešām nav par putrām un olu dzeltenumiem... Stāsts ir par to kā mēs nodzīvojam savu dzīvi. Klausot, ko mums liek darīt vai izvēlamies to, kas pašiem patīk vai varbūt mums patīk tas, ko mums liek darīt...
Piemēram, vakar man "lika" ēst vītinātu gaļu ierullētu melonē, mmmm nu patika man tas :)
Ir tikai viena problēma - diena šķiet palikusi īsāka.
Nu, kas tā par neražu, tagad, kad zinu, kas man patīk, garšo un sagādā prieku!!! Kāpēc ir tāda sajūta, ka diennaktī trūkst vismaz 5h! Kur tās pazudušas!?
Atdodiet man 5h!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru