pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Apelsīna koks


Līdz šim esmu kļuvusi par diezgan saimniecisku sievieti, taču to pašu nevarētu teikt par manām dārznieces prasmēm.
Es pazīstu vienu meiteni, kas tagad dzīvo Berlīnē, kurai ļoti patīk audzēt puķes un viņas balkons esot viens no skaistākajiem Berlīnē, bet man ne tikai nav balkons vienos ziedos, man pat mājas puķes to vien dara, kā nīkuļo. Pieminēšanas vērts gan ir arī fakts, ka pie pārvākšanās, pagājušajā ziemā visas puķes dabūja izjust -25C uz īsu brīdi, pēc tam veicu intensīvu rehabilitāciju, kuras rezultātā visas puķes tika izglābtas.
Tagad jauns pārbaudījums ir apelsīnkoks, kas atnāca pie mums jūlija sākumā. Lai vai kā es viņu kopu un uzpasēju, krāšnais vainags ir pazudis, tagad, lai viņu glābtu tas jāved uz puķu reanimāciju....

2 komentāri:

  1. Interese un prasme apieties ar pukjeem naakot ar vecumu, varbuut Tev veel nav iistais laiks? Labaak ziedi pati!

    AtbildētDzēst
  2. Tad jau labi, ka dažas no manām puķēm ir aizgājušas postā. Tātad - vēl neesmu tik veca :)))

    AtbildētDzēst