ceturtdiena, 2010. gada 26. augusts

Nika stāsts


Šodien interneta plašajos laukos "uzdūros" kādam fantastiskam dzīvesstāstam un nespēju paturēt sveci zem pūra.
Iespējams, ka šis ir tāds pilnīgi ekstrēms piemērs, bet varbūt ir vērts padomāt par tām 'problēmām' kas mūs ieskauj ikdienā un veikt mērījumu salīdzinot. Un atkal jau, nevajag domāt, ka prieks par to, ka nav jādzīvo uz ielas, vai gruzons, ka nedzīvo villā atrisina problēmas, kas mīt ikviena galvā, bet tieši tas kā mēs attiecamies pret lietām ir rādītājs.
Varbūt ir tā, ka patuklajam augumam vajadzētu vismaz sākt vingrot? Vai dienu sākt tiešām ar aukstu dušu? Tas tā kā būtu vienkāršākais piemērs, bet jebkurā gadījumā ceļš sākas ar pirmo soli.
Ierosinu nekasīt tuklās vietas un negulēt dīvānā ar TV pulti rokā! :)


2 komentāri:

  1. Arturs Pikapiens

    so , protams, nevar un nevajag nemt par vadmotivu itin visam ko dara, tacu reizes , kad spilvens spiez un sega koz, tad gan ir vertigi ieklausities un pardomat savu pretenziju pamatotibu.

    AtbildētDzēst
  2. Kuram tad vel ir televizija?
    Tas jau tagad tads svitu izgajiens.

    AtbildētDzēst