Bailīgi

Pārdomas par Bailīgi: http://www.mansmazais.lv/article/778920/

Gaidīšinanas laiks ir jauks! Izbaudu to pēc pilnas programmas - gan saņemot uzmanības apliecinājumus no ģimenes, gan svešiem cilvēkiem, kā arī noraugoties uz plaši izplestajām acīm satiekot tos draugus un paziņas ar kuriem ceļi krustojas retāk.
Diemžēl viens no gaidīšanas laika pavadoņiem, kas pievienojas tieši finiša taisnē ir bailīgums. Bailīgums no tā vai zinu pietiekoši daudz, vai esmu gatava, vai viss nepieciešamais sagādāts un galu galā vai būšu laba mamma! Tāda sajūta, ka tuvojas gala eksāmens, kas izšķir visu! Nemierina pat doma, ka daudzas lietas notiks pašas no sevis un nav jau tā, ka dzīvē nav redzēts bēbītis un tas kā ar viņu jāapietas!
Galvā nereti ienāk pārdomas kā audzināt bērniņu jau no pašas mazotnes, lai viņā tiktu ielikts tas minimums, kas viņam dzīvē būs nepieciešams, lai viņam nekad nebūtu šaubu par vecāku atbalstu un līdzās esību. Pat nespēju iedomāties, ko domā un jūt tās sievietes, kas dzemdē 20 gadu vecumā un vēl mazāk tās pusaudzes, kas kļuvušas par māmiņam nesasniedzot pat 20 gadu robežu! Bet varbūt tad ir vieglāk, tad galvā nav visu šo pārdomu, jo ir lietas ar kurām vienkārši jātiek galā, paļaujoties vai nu uz sevi vai vecāku atbalstu.
Kā vecāki iegūst pārliecību, ka viņi ir labi vecāki? Vai to dod bērndārznieka apsveikums māmiņdienā, vai bērniņa neviltotais smaids? Kur ir tie atskaites punkti - tā līdz šim viss ir kārtībā un nav par ko raizēties! Es gribu bērnu veikalā iegādāties tādu līmeņrādi, kas parādītu, ka mans ceļš ir taisns, bet ja nav, tad turpat iegādāties nepieciešamos instrumentus tā labošanai!