Šodien aizdomājos par to – cik bieži lietas mēs darām tāpat vien, tāpēc, ka mums patīk.
Ja pieaudzis cilvēks dara lietas tāpat vien, tad bieži vien viņš tiek ieskaitīts pie neizlēmīgajiem, bērnišķīgajiem vai tādiem kam nav mērķa. Savukārt bērnībā mēs nemēģinām katrai lietai atrast jēgu un pamatojumu, mēs darām, jo PATĪK! Pieaugot un pienākumu nastai kļūstot aizvien smagākai tiek aizmirsts „tāpatvien” darīšanas prieks.
Personīgi es, bieži vien, šim priekam neļaujos tāpēc, ka tas šķiet pārāk egoistiski, bet no otras puses raugoties – iespējams, ka mans tāpatvien sagādās prieku kādam citam?... Varbūt manis tāpatvien uzzīmētais zīmējums, kuru atdāvināšu kādai draudzenei sagādās viņai prieku? Un kā būtu tāpatvien iemācīties spāņu valodu? :)
Iedomājos, ka iespējams pilnīgi revolucionārs veids kā nenovecot būtu vismaz reižu pa reizei izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, kaut ko tādu kas vienkārši patīk. Neskatoties uz to, ka izsalkusī ģimene gaida vakariņas, vai drēbju kalns neļauj vairs normāli ienākt vannas istabā – ņemt un aiziet pastaigāties, jo vakars sola kolosālu saulrietu, apsēsties zem sārti dzeltenas kļavas un atcerēties pirmo skolas dienu, pirmās klases sola biedru, pēdējo reizi, kad sajuties laimīgs un ideāli, ja šī reize ir tagad. Tagad kad sēdi zem kļavas un ļaujies sajūtai TĀPATVIEN.
Ja pieaudzis cilvēks dara lietas tāpat vien, tad bieži vien viņš tiek ieskaitīts pie neizlēmīgajiem, bērnišķīgajiem vai tādiem kam nav mērķa. Savukārt bērnībā mēs nemēģinām katrai lietai atrast jēgu un pamatojumu, mēs darām, jo PATĪK! Pieaugot un pienākumu nastai kļūstot aizvien smagākai tiek aizmirsts „tāpatvien” darīšanas prieks.
Personīgi es, bieži vien, šim priekam neļaujos tāpēc, ka tas šķiet pārāk egoistiski, bet no otras puses raugoties – iespējams, ka mans tāpatvien sagādās prieku kādam citam?... Varbūt manis tāpatvien uzzīmētais zīmējums, kuru atdāvināšu kādai draudzenei sagādās viņai prieku? Un kā būtu tāpatvien iemācīties spāņu valodu? :)
Iedomājos, ka iespējams pilnīgi revolucionārs veids kā nenovecot būtu vismaz reižu pa reizei izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, kaut ko tādu kas vienkārši patīk. Neskatoties uz to, ka izsalkusī ģimene gaida vakariņas, vai drēbju kalns neļauj vairs normāli ienākt vannas istabā – ņemt un aiziet pastaigāties, jo vakars sola kolosālu saulrietu, apsēsties zem sārti dzeltenas kļavas un atcerēties pirmo skolas dienu, pirmās klases sola biedru, pēdējo reizi, kad sajuties laimīgs un ideāli, ja šī reize ir tagad. Tagad kad sēdi zem kļavas un ļaujies sajūtai TĀPATVIEN.
Tu tikai luudzu tuprini regulaari rakstiit, jo man gribas regulaari lasiit. Un taa regularitaate ir blogu nosleepums.
AtbildētDzēstTas ir svariigi gan rakstiitajam,jo vajag shad tad vajag piespiesties, gan lasiitaajam, lai vinjsh zina, ka viss ir kaartiibaa. Un viss IR kaartiibaa!!! :)
Sveicieni no HH.
:) Paldies HH par sveicieniem. Turēšu kanti! :)
AtbildētDzēstvot sita anonimitaate mani besi :D. Kas ir HH
AtbildētDzēstotrkart, HH neko nenokomenteeja par teemu :P
Tas bija tāpatvien stils :P
AtbildētDzēst