Kādu laiku atpakaļ uzzināju, ka ūdenim piemīt atmiņa. Fenomens, ko zinātnieki atklājuši, bet nevar izskaidrot. Ūdens vispār ir interesanta "būtne", atšķirībā no citām vielām, kas sasalstot samazinās, tas gluži pretēji izplešas. Ūdens ir dzīvības pirmsākums, bez tā nekas, nekad nebūtu noticis.
Lai ūdeni, ko saņemam pa krānu atdzīvinātu pietiek ar kādas zaļas/ dzīvas lapiņas iemešanu tajā. Pēc apmēram 15 min, ūdens būs kļuvis dzīvs, tas būs atcerējies iespējams savu bērnību, kad kā mazs strautiņš, cerību pilns izlīda no kādas klints. Varu apgalvot tikai to, par ko pati esmu pārliecinājusies, ka ūdens tik tiešām garšo savādāk, it kā svaigāk un dzīvāk, ja ir atcerējies savus pirmsākumus un gluži tāpat kā cilvēku ietekmē labi vārdi un uzmanības apliecinājumi, tāpat arī ūdens no mums ir spējīgs saņemt mūsu labās domas, vēlāk tās atdodot mums atpakaļ, ja to izdzeram.
Liekas, te viens ir noskatiijies to dokumentaalo filmu par uudeni. Es tik neatceros, kaa sauca sho filmu, bet tieshi visas shiis teemas tajaa tika iztirzaatas.Iespeejams,ka kaada dalja no taam ir arii pareizas.
AtbildētDzēstFilma laba, bet es rakstīju par savu pieredzi.
AtbildētDzēst