Kur ir sākums un kur beigas elementārai pieklājībai? Tik daudz dzirdēts - bet tā taču ir ELEMENTĀRA pieklājība. Kad biju vēl pavisam jauniņa un ārkārtīgi stūrgalvīga (tagad esmu šo rakstura iezīmi, kā man pašai šķiet, nedaudz apslāpējusi :) ) pirmā reakcija uz pāri nodarījumu bija klusēšana. Ja man kāds nodarīja pāri, tad izjuta to kā absolūtu klusumu no manas puses, es pat nedarīju to, kas ir elementāras pieklājības pamatos - sasveicināties. Tas bija mans atriebšanās plāniņš - lai jūt, kā ir kad es pat neveltu minimālu vērību šai personai. Protams, ka cilvēki netika šķiroti, persona non grata sarakstiņā nereti nonāca gan brālis, gan mamma arī tētis. Kaut gan ar viņiem ilgi nevarēja spēkoties , vienmēr sanāca muļķīgi iekrist un atbildēt uz viņu uzdotajiem jautājumiem. Zelta uzvedības grāmatā mēs varam izlasīt uzvedības normas gan attiecībā uz ikdienu, gan uz neikdienišķām situācijām. Manuprāt šo grāmatu vajadzētu pielāgot mūsdienām, jo piemēram tur nekas nav minēts kā pareizi jāiepazīstina transvestīts (tā būs sieviete vai vīrietis), vai viņam/ viņai ir jāpadod mētelis un jāatver durvis? Protams, situācija ir jājūt, bet kā gan lai to saprot, ja dažkārt pat sievietes (īstas sievietes ar visiem vajadzīgajiem atribūtiem) neļauj padodt mēteli, bet rokas padošanu uztver kā viņas vājuma/ nespējas klaju norādīšanu! Es neapskaužu vīriešus, jo kaut arī viņiem nav jādzemdē, viegli viņiem neklājas!!
Anoniimais no HH
AtbildētDzēstPiedzemdeet - taa jau nav maaksla! Galvenais ir vinjus audzinaat! :)