Par visām hospitāļa pādomām es nemaz neesmu gatava atklāti runāt, bet par šo tēmu gribas uzrakstīt pavisam noteikti. Tēma - draugi un draudzība. Sākumā nemaz nevienam negribējās stāstīt par manām attiecībām ar Mr.Hospital, bet pēc pāris dienu pavadīšanas viņa apartamentos man sāka palikt skumīgi un neskatoties uz to, ka viņš savos īpašumos ir salicis dažāda veida sistēmas, kas slēpē mobilos sakarus, man izdevās nosūtīt slepenu ziņu tuvākajiem draugiem! :) Pēc tam protams sākās gaidīšanas laiks (kas starp citu ne vienmēr ir nepatīkams :) Pie sevis domāju, tā Ilze, tagad Tu uzzināsi, kas ir Tavi tuvākie draugi un kuriem Tu patiešām rūpi. Rezultātā es satiku un aprunājos ne tikai ar visiem saviem tuvākajiem draugiem, bet dabūju arī visādus našķus! :) Nu, labi, labi protams prieks par satikšanos bija lielāks!! :) Bet ir vēl kāda svarīga lieta, ko vienkārši nedrīkst nepieminēt - man par lielu pārsteigumu par mani uztraucās un domās kopā ar mani ir ne tikai draugi, bet arī viņu draugu draugi, kas savukārt nozīmē, ka maniem draugiem arī ir kolosāli draugi! Agrāk es šādas izpausmes saucu par orālo rūpi, kad vienkārši apjautājas - kā Tev iet, nemaz negaidot atbildi, bet tagad jāatzīst, ka mēdz gadīties patiesas rūpes!
Kā jau vairumam cilvēku atkāpties no sevis uzstādītiem pieņēmumiem un domām man ir grūti atzīt savu maldīšanos, bet šoreiz ir savādāk, tagad es ar mierīgu sirdi un smaidu uz lūpām varu atzīt, ka mans skepticisms bija nevietā.
Nobeigumā - paldies visiem, kas par mani uztraucās un sūtīja sveicienus! Jums no manis arī vislabākie vēlējumi!
Kā jau vairumam cilvēku atkāpties no sevis uzstādītiem pieņēmumiem un domām man ir grūti atzīt savu maldīšanos, bet šoreiz ir savādāk, tagad es ar mierīgu sirdi un smaidu uz lūpām varu atzīt, ka mans skepticisms bija nevietā.
Nobeigumā - paldies visiem, kas par mani uztraucās un sūtīja sveicienus! Jums no manis arī vislabākie vēlējumi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru