piektdiena, 2010. gada 26. marts

Vīriešu un sieviešu jocīgumi


Vakar bija interesanta saruna ar draudzeni un kādu vīriešu kārtas pārstāvi, par dāžada veida jocīgumiem, kas mums šķiet nepieņemami pretējā dzimumā. Ārā nāca ļoti interesantas un jocīgas lietiņas! :) Uzskaitīšu tās lietas, kas nepatīk vai šķiet jocīgas vīriešiem sievietēs:
- noliecoties top redzamas zeķubikses;

- tiek nēsāts neadekvāts push up tipa krūšturis;

- bikses ar pazemināto stakli (tādas trenūzeņu tipa pamperbikses);

- izirusi veļa (man arī tas liekas jocīgi...);

- pārāk sasmaržojusies;

Un tagad sievietes par vīriešiem:
- īsas bikses (līdz potītēm);
- nemazgātas rokas;
- cigarešu elpa vai cigarešu rokas;

- augstā josta džinsām;

- bikses savilktas dibenā;
- džinsu kostīms;

- zirga tipa mati (galvai īsi, bet atstātas krēpes apakšā), dažkārt atstātās krēpes saņemtas astītē;

- jēls rokasspiediens;

- leģendārā poda brille;
- nemākulība polonēzes vadīšanā - noticējāt?! :)

Labprāt uzklausītu papildinājumus no abām pusēm!

trešdiena, 2010. gada 24. marts

Stāsts pārdomām



Reiz nopietni slimu vīrieti ieveda slimnīcas palātā, kurā atradās otrs slimnieks, kas gulēja gultā pie loga. Kad abi iedraudzējās, vīrietis, kurš gulēja pie loga mēdza skatīties pa to ārā un pēc tam dažas turpmākās stundas iepriecēt pie gultas piekalto istabas biedru, dzīvīgi attēlojot pasali ārpusē. Dažas dienas viņš aprakstīja, cik skaisti ir koki parkā iepretīm slimnīcai un kā lapas dejo vējā. Citas dienas viņš izklaidēja savu draugu, sīki atstāstot to, ko darīja cilvēki, kad gāja garām slimnīcai. Tomēr, laikam aizritot, pie gultas piekaltais vīrs kļuva īgns, ka pats nespēj novērot tos brīnumus, kurus viņa draugs aprakstīja. Galu galā viņš sāka pret draugu izjust nepatiku un vēlāk par stipri ienīst.Kādu nakti pie loga guļošais pacients īpaši spēcīgas klepus lēkmes laikā pārstāja elpot. Otrs vīrs nepiespieda trauksmes pogu pēc palīdzības, bet gan izvēlējās nedarīt neko. Nākamajā rītā paciets, kurš savam draugam bija sagādājis tik daudz laimīgu brīžu, sīki atstāstot pa logu redzamos skatus, tika pasludināts par mirušu un izvests no palātas. Otrs vīrs steidzīgi izteica lūgumu, lai viņa gultu novieto pie loga – lūgumu, kuru slimnieku kopēja arī izpildīja. Bet, kad viņs paraudzījās āra pa logu, atklājās kaut kas tāds, kas lika viņam nodrebēt: logam pretī atradās… kaila ķieģeļu siena.

piektdiena, 2010. gada 19. marts

Mārketinga aktivitātes vs cilvēks


Kad kauss ir pilns, tad tas līst pāri, ja līst pāri tad ir jāraksta vai jāskalda malka. Tā kā malku skaldīt nevēlos, tad klabinu kārtējo ierakstu, ko iespējams kāds arī izlasīs. :)
Šodien bija pēdējais piliens kausā, ko sauc par uzmācīgo reklāmu, atverot jebkuru ziņu portālu. Vai nu tas būtu TVNet ar ievērojamām ziņām, Apollo vai Delfi visur viens un tas pats - pārsteigums nebeidzams, un kā jau zināms, ar pārsteigumiem ir visai interesanti, ne vienmēr tie ir patīkami un velkomēti.
Ja TV reklāmu laikā var pārslēgt kanālu vai iet uzvārīt kārtējo tēju, tad ziņu portālā ne vienmēr pietiek ar to, ka uzklikšķini - aizvērt logu. Dažkārt to reklāmu nemaz nevar noķert, jo gudrie prāti to ir ievietojuši tā, ka katreiz tuvinot peli mērķim, tas kā dzīvsudraba bumbiņa attālinās. Pirmajā reizē ir smieklīgi, bet ja tas sāk atkārtoties ar intervālu 5 min, tad kļūst kaitinoši. Par spīti ņemu un pārslēdzos uz citu lapu, bet tur nepaiet ne cik liels laika sprīdis un atkal jau. Protams, man kā "vēsturniecei" prātā nāk likums par privātumu, bet ko nu par to, šķiet, ka privātums kā tāds nedz pastāv, nedz tiek ievērots.Es uzskatu, ka šāda nebeidzama reklāma ir mārketinga terors, kas panāk vienīgi to, ka uztvere notrulinās.
Domāju, ka jau pavisam drīz privātums būs īpaša raritāte un tīrā veidā nesastopama lieta. Interesanti ir tas, ka tehnoloģiju attīstības rezultātā mēs esam tik ļoti viegli kontrolējami, ka jāsāk izdomāt jaunas, lai bloķētu pirmās. Līdzīgi kā virtuvē. No sākuma produkti tiek smalcināti vienkārši - ar nazi, pēc tam ar asu nazi, tad ar to aso nazi, ko var nopirkt TIKAI TV Shop, tad ar elektrisko smalcinātāju, pēc tam jāizdomā tāds elektriskais smalcinātājs, kas smalcina kā nazis, bet diemžēl tam ir pievienots impulss, kas noreklamē pieejamās papildierīces.
Apsveru domu atgriezties pie laikrakstu abonēšanas, tad vismaz man pie brokastu galda nekādu banneri un šmanneri nelēks virsū! Cerams!!..

pirmdiena, 2010. gada 15. marts

Jo man patīk


Patīkami apzināties, ka gadiem ejot ikdienā aizvien vairāk daru tādas lietas, kas man patīk. Nezinu īsti tam iemeslu, bet iespējams to varētu skaidrot ar pieredzi, bet varbūt izvēlību?
Bērnībā mums ne vienmēr iet pie sirds mammas vārītā putrua vārīti burkāni un puķkāposti. Manā gadījumā arī vārītas olas dzeltenums. Man ar vectēvu bija slepena vienošanās, ka olas dzeltenumi tiek viltīgi ieslidināti viņa šķīvī, kamēr oma pa virtuvi grozās. Tagad, ja negribās putru varu neēst! :) Bet vārīti burkāni garšo pat vairāk nekā puķkāposti :) Bet stāsts jau tik tiešām nav par putrām un olu dzeltenumiem... Stāsts ir par to kā mēs nodzīvojam savu dzīvi. Klausot, ko mums liek darīt vai izvēlamies to, kas pašiem patīk vai varbūt mums patīk tas, ko mums liek darīt...
Piemēram, vakar man "lika" ēst vītinātu gaļu ierullētu melonē, mmmm nu patika man tas :)
Ir tikai viena problēma - diena šķiet palikusi īsāka.
Nu, kas tā par neražu, tagad, kad zinu, kas man patīk, garšo un sagādā prieku!!! Kāpēc ir tāda sajūta, ka diennaktī trūkst vismaz 5h! Kur tās pazudušas!?

Atdodiet man 5h!!

piektdiena, 2010. gada 12. marts

Princips vs mīlestība


Kā jums šķiet, vai pasaulē var pastāvēt bezierunu mīlestība. Tāda mīlestība kāda pastāv starp vecākiem un bērnu tā pirmajos gados, jo ar laiku tā apaug ar dažādiem nosacījumiem, ultimātiem un uzstādījumiem.
Vai ir iespējams pieņemt cilvēku tādu kāds viņš ir.
To ir viegli apsolīt pirms ievilināšanas slazdā, bet kad nosacītais slazds aizcērtas, tad no kakta tiek vilkts laukā lielais laukakmens, kas iesiets striķī un ar smaidu sejā tiek aplikts ap kaklu otram.
Prātā nāk salīdzinājums no kādas filmas, kur meitenīte pacietīgi gaidīja savu lapsiņu, sēdēja stundām un gaidīja, lai kaut uz mirkli varētu to skatīt, un kad starp viņām sāka nodibināties nosacīta uzticēšanās (cik nu starp meža zvēru un cilvēku tas var būt), meitēnam uznāca vēlme to pieradināt un padresēt. Līdzīgi notiek ar cilvēkiem, tuvošanās laikā mēs viens otru pieņemam par neiepazītu meža zvēru, bet ar laiku pletnīte nāk palīgā, lai panāktu paklausību un solītās brīvības vietā, mēs tiekam pie 3m garas ķēdes, salmu cisām un emaljētas ūdens bļodas...

ceturtdiena, 2010. gada 11. marts

Jo rūgtāk, jo saldāk


Šorīt dzerot stipru espresso nonācu pie interesanta atklājuma. Ļoti stipra kafija negaršo rūgti, bet gan saldi. Lai nostiprinātu šo savdabīgo atklājumu turpināju kairināt garšas kārpiņas, nopērkot tumšo šokolādi un atkal jau ne tā likās rūgta, nedz tumša, bet salda. Nu, labi par šokolādi man nebija tik liels pārsteigums kā par kafiju.
Un tad prātā ienāca diskusija pie 8.marta ieraksta, par to, ka vientuļi cilvēki svētkos jūtas vēl vientuļāki un viņiem ir nevis bail būt kopā ar kādu, bet... Te nu jāliek daudzpunkte, jo apstākļi un situācijas ir dažādas, no negribēšanas, līdz pārlieku lielas gribēšanas. Mans uzskats ir šāds (un tas nav gudrās grāmatās izlasīts, bet empīriski piedzīvots). Vienības/ vientulības/ vienpatības laiks ir jāizdzīvo, gluži tāpat kā ābols nevar nogatavoties agrāk, nekā tas var, tāpat mēs nevar ierasties iedomātajā vietā agrāk nekā esam gatavi. Jā, protams, jau tagad dzirdu iebildumus, ka dažs labs no jums, kas patreiz ir vieni apgalvo, ka ir gatavs, bet redz realitāte rāda ko gluži pretēju. Un savu negatavību ir tik pat grūti pieņemts kā apgalvojumu, ka visi cilvēki ir grēcīgi...

pirmdiena, 2010. gada 8. marts

8.marta tēma


Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk.... un tad cilvēki sāk runāt par Ziemassvētku komercializēšanos un to, ka joprojām ir tādi bērni, kas domā, ka Ziemassvētkos tiek svinēta Santa Klausa dzimšanas diena.
Un katru gad' no jauna nāk 8.marts, kas ir pēc 14.februāra :) Abi šie datumi joprojām nav viennozīmīgi vīriešiem, bet domāju, ka būs grūti atrast tādu sievieti, kas nevēlētos svīnēt abus no tiem.
Iespējams, ka es kļūdos, bet sievietes vispār ir naskākas uz svinēšanu un priecāšanos.
Labi, ka neesmu piedzīvojusi 8.marta svinēšanu Padomju Savienībā, kur aiz pamatīga tulpju klēpja dzīvoklī iekrīt arī pats vīrietis.
8.marts tomēr ir jauka iespēja saņemt ziedus tām sievietēm, kuras ir vienas un tamdēļ 14.februāris tika pavadīts ar seju spilvenā, bet maija otrā svētdiena vēl nav aktuāla vai nav iespējama.
Tāpēc beigsim meklēt iemeslus nedarīšanai, bet labāk pasmaidīsim sievietēm, kas mums apkārt un iepriecināsim ar kādu skaistu ziedu! :) Jo arguments - man nevajag 8.martu, 14.februāri, Mātes dienu, lai pasniegtu ziedus vairākumā gadījumu diemžēl neiztur kritiku, jo kaut kā sagadās tā, ka tieši šiem vīriešiem minētie datumi ir vienīgās reizes, kad tiek mērots ceļš uz Saktas, Matīsa vai kādu citu jauku puķu tirgotavu.

piektdiena, 2010. gada 5. marts

Labo ziņu diena



Neskatoties uz ne pārāk labo pašsajūtu, šodien gribējās uzrakstīt kaut ko labu un vienkāršu. :)
Nespēju atturēties nepalieloties, ka vakar mani uzņēma korporācijā. Esmu ļoti laimīga, ka ir sperts pirmais solis šajā ceļā, kas ir mūža garumā, ja nu akurāt neizdara kādu nesmukumu! Tfu-tfu-tfu!
Otrā lieta būtu tā, ka atkal jau viens latvietis ir pierādījis Vairiņas teikto - mēs varam! Skat.video! :)
25 gadu vecais Gints Amoliņš uzvarējis ASV Valsts departamenta Izglītības un kultūras lietu biroja rīkotā konkursā «Exchanges Connect» ar videoklipu par atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozīmi sabiedrības dzīvē.
Starp konkursa uzvarētājiem ir arī mākslinieki no Brazīlijas un ASV, informē ASV vēstniecības Rīgā Preses un kultūras nodaļa.
Ar uzsaukumu «Maini savu klimatu, maini pasauli!» konkursa organizētāji aicināja iesniegt ne ilgāk kā divas minūtes garu video materiālu, kurā būtu atainots, kā ar nelielu ieguldījumu iespējams pozitīvi ietekmēt globālo klimatu kopumā.
Lai gan ikdienā Gints Amoliņš strādā par ārzemju ziņu korespondentu radio, līdzdalība kino veidošanā kopā ar domubiedriem ir kļuvusi par neatņemamu Ginta dzīves sastāvdaļu jau kopš studiju laikiem.
Lai uzzinātu vairāk par konkursu un apskatītu Ginta iesniegto videoklipu, lūdzu apmeklējiet šo saiti:
http://connect.state.gov/?xg_source=msg_mes_network
Jaukas un pozitīvas brīvdienas gan tiem, kas LV izbaudīs ziemas priekus, gan tiem kam jau pavasaris rāda savu saulaino vaigu!

trešdiena, 2010. gada 3. marts

Kāpēc?


Mani dažkārt urda pavisam dīvaini jautājumi.
-Kāpēc suņiem ir tik gara mēle?
-Kāpēc sievietes valkā svārkus?

-Kāpēc melot ir vieglāk sms, nekā zvanot?

-Kāpēc suņiem nepatīk kaķi un otrādāk?

-Kāpēc es jautāju šos jautājumus?

otrdiena, 2010. gada 2. marts

nePieklājības smalkā robeža




Pastāstīšu jums par vienu situāciju iz dzīves, kas notika veikalā, kas nebūt neatrodas stacijas otrajā pusē, kur no vairuma pircēju neko labu/ daudz nevarētu sagaidīt, bet visai solīdā rajoniņā.
Puisis ienāk veikalā (pašapkalpošanās) un prasa alu. Piebildīšu, ka tajā brīdī pārdevējs mēģināja savākt šokolādes, kuras cita (ar alus pircēju) nesaistīta pircēja bija nogāzusi zemē. Pārdevējs laipni parādīja uz alus plauktu uz ko puisis atbildēja: "Tu nedzirdēji?!Iedod man Aldari!"
Pārdevējs pieklājīgs un korekts būdams pircējam aizrādīja, ka viņi savā starpā nav pazīstami līdz ar to uzruna "Tu" īsti nav vietā. Laikam pircēja īsais prātiņš vai kaut kas cits nepieļāva domu, ka viņam kāds varētu aizrādīt. Vēl pastāv iespēja, ka bērnībā puiša koka zirdziņš bija pienaglots pie grīdas, bet galu galā pircējs nepaskopojās ar tādiem vārdiem, ka idiots un epitetu "Tev laikam vecāki tādi paši." Brīnos kā pārdevējs noturējās rāmjos! Un tad sekoja kroņa frāze "Tu šeit drīz vairs nestrādāsi!" Bāāāc, kā var nosmieties klausoties šādos klientos/ pircējos/ cilvēkos! Paldies, par beigās sagādāto jautrību.
Varbūt kāds man var tomēr kaut nedaudz apgaismot par šādas izturēšanās iemesliem? Tā ir stulbība?, nezināšana?, kas?!