Darāmo lietu saraksts

Lietas, kas jāpaspēj pirms gaidāms bērns: http://www.mansmazais.lv/article/784045/

Ir bezgala daudz publikāciju par lietām, kas jāsagatavo pirms mājās ienāk bērniņš. Piemēram, jāiekārto bērna istaba, jāsaliek stūru un atvilkņu sargi, galu galā jāsakārto dzemdību soma, bet kā ir ar tām lietām, kas jāpaspēj baudīt gan māmiņai, gan topošajam tētim?! Lūgums uzskaitīto sarakstu lasīt ar smaidu! :)
Tātad lūk būs lietas, ko vajag un drīkst atļauties, kamēr vēl bērniņš nav nācis pasaulē:
1. Izbaudi to, ka karstu kafijas krūzi drīkst likt tuvu galda malai.
2. Parādi saules gaismu skaistajiem galdautiem, kuri tuvākajā laikā noguls skapja tālākajā stūrī!
3. Etiķa trauks drīkst rotāties uz galdu
4. Neliedz sev to prieku valkāt garus auskarus, nebaidoties palikt bez ausīm.
5. Ēd zemenes, apelsīnus, upenes, šokolādi un visu  ko citu izņemot vārītus burkānus un auzu tumi, to Tu vēl paspēsi!
6. Bez sirdsapziņas pārmetumiem mosties pl.10, paņem žurnālu un vārties pa gultu līdz pl,12, kad pienācis laiks RĪTA :) kafijai!
7. Valkā grūtnieču drēbes, tās nekad neizskatīsies tik skaisti!
8. Priecājies par klāt nākušajiem kg!
9. Pļāpā ar draugiem, kas atnākuši ciemos līdz 4 rītā, bet ja nespēj nejūties vainīga sakot, ka esi nogurusi un viņiem laiks doties! :)
10. Izbaudi to, ka vari tikt iekšā visās iestādēs, transportā un veikalos, tas drīz mainīsies!
11. Nēsā izlaistus matus cik vien bieži iespējams, jo drīz zirgaste būs Tava iecienītākā frizūra.
12. Izbaudi nesteidzīgas lietas - vanna, grāmatas lasīšana, ieziešanās ar krēmu!i
13. Radikāli, pēc saviem ieskatiem maini dienas plānu.
14. Izkalpini apkārtējos ar savām neiedomājamām iegribām pēc svaiga arbūza vai džank fūda nakts vidū! :)
15. Un visbeidzot, vai nav vareni, ka vēders nav jātur ievilkts?! :)
p.s. sarakstu droši var papildināt! :) 

Bailīgi

Pārdomas par Bailīgi: http://www.mansmazais.lv/article/778920/

Gaidīšinanas laiks ir jauks! Izbaudu to pēc pilnas programmas - gan saņemot uzmanības apliecinājumus no ģimenes, gan svešiem cilvēkiem, kā arī noraugoties uz plaši izplestajām acīm satiekot tos draugus un paziņas ar kuriem ceļi krustojas retāk.
Diemžēl viens no gaidīšanas laika pavadoņiem, kas pievienojas tieši finiša taisnē ir bailīgums. Bailīgums no tā vai zinu pietiekoši daudz, vai esmu gatava, vai viss nepieciešamais sagādāts un galu galā vai būšu laba mamma! Tāda sajūta, ka tuvojas gala eksāmens, kas izšķir visu! Nemierina pat doma, ka daudzas lietas notiks pašas no sevis un nav jau tā, ka dzīvē nav redzēts bēbītis un tas kā ar viņu jāapietas!
Galvā nereti ienāk pārdomas kā audzināt bērniņu jau no pašas mazotnes, lai viņā tiktu ielikts tas minimums, kas viņam dzīvē būs nepieciešams, lai viņam nekad nebūtu šaubu par vecāku atbalstu un līdzās esību. Pat nespēju iedomāties, ko domā un jūt tās sievietes, kas dzemdē 20 gadu vecumā un vēl mazāk tās pusaudzes, kas kļuvušas par māmiņam nesasniedzot pat 20 gadu robežu! Bet varbūt tad ir vieglāk, tad galvā nav visu šo pārdomu, jo ir lietas ar kurām vienkārši jātiek galā, paļaujoties vai nu uz sevi vai vecāku atbalstu.
Kā vecāki iegūst pārliecību, ka viņi ir labi vecāki? Vai to dod bērndārznieka apsveikums māmiņdienā, vai bērniņa neviltotais smaids? Kur ir tie atskaites punkti - tā līdz šim viss ir kārtībā un nav par ko raizēties! Es gribu bērnu veikalā iegādāties tādu līmeņrādi, kas parādītu, ka mans ceļš ir taisns, bet ja nav, tad turpat iegādāties nepieciešamos instrumentus tā labošanai! 

Puisītis vai meitenīte

Lūk arī mans šodienas ierakstiņš: http://www.mansmazais.lv/article/774937/

Šodienas sliktākā doma bija doties laukā. Neskatoties uz to, ka mugurā bija mana plānākā kleita glābiņa no karstuma un uzmācīgiem vīriešu skatieniem nebija.
Priecājos par to, ka mans šodienas galamērķis atradās kondicionētās telpās ar iespēju apsēsties.
Ar nožēlu jāatzīst, ka šī bija kārtējā izstāde, kur konceptuālais uzstādījums stāvēja pāri izpildījumam. Mani tik tiešām spēj uzrunāt gan abstrakta māksla, gan fotogrāfija, bet ja tajā nav vēstījuma, tad tā tāda plika ķēpa ar paskaidrojuma piekariņu vien ir.
Gaidot kamēr izklīst jūsmīgie izstādes atklāšanas viesi atlaidos uz trepītēm, kuras bija nosētas ar ļoti ērtiem griķu spilventiņiem. Zināju, ka tur tādi ir, bet šoreiz ar neaprakstāmu baudu izveidoju no tiem dīvāniņu un raudzījos uz garām slīdošām vīna glāzēm. Manas pārdomas iztraucēja jautājums: "Puisītis vai meitenīte?" Brrrr lūkojos jautātāja virzienā, bet tur nepazīstams puisis. Es saku, ka puisītis. Viņš - nu ja, tas jau tā - gan forši, gan ne pārāk. Ņemot vērā sirreālo situāciju šāds komentārs mani nez kāpēc nepārsteidz. Es viņam prasu: "Kādā ziņā?" Viņš saka, man ir viens draugs, kuram ir bērns un es viņu neesmu redzējis jau 3 gadus, tieši tik ilgi viņam viņš ir. Saruna līkumoja ap to cik ļoti mainās draugu loks pēc bērniņa ienākšanas ģimenē. Mēs sākam satikties ar tiem, kam ir bērni un ne jau tāpēc, ka mums nebūtu ko runāt ar draugiem bez bērniem, bet laikam jau tā ir vieglāk. Sabrauc tāds mazais bērnu dārzs, viņi tur paši savā vaļā skrien. (Protams kāda modra acs jau allaž ir nomodā!)
Es puisim atbildēju, ka tas jau atkarīgs no cilvēkiem, bet iekšēji man tādas 100% pārliecības nav. Laikam esmu vēl ideālu varā un šķiet, ka ar visu var tikt galā, ka negulētās naktis nemaz tik nervozu nepadara un draugiem laiks atradīsies, vajag tikai vēlēties un mazliet paplānot... Einšteinam galu galā arī bija dotas tikai 24h diennaktī... 

Auduma autiņi

Reku šeku jaunais ieraksts par auduma autiņiem: http://www.mansmazais.lv/article/772624/

Kad vīra brālis pirms kāda laiciņa apjautājās - kā tad būs?, vai mēģināsiet auduma autiņus? Pirmajā brīdī nesaprartu no kurienes viņam tādas domas! Kādā sakarā man būtu jāņemās ar auduma autiņu vārīšanu, gludināšanu un visiem pārējiem labumiem, ja ir tik jauks izgudrojums kā pamperi!
Nu ir pagājis laiciņš un manas domas mainījušās par 180 grādiem. Šobrīd esmu noskaņota mēģināt!
Aprunājos ar abām topošajām omām - abas saka, ka tas ir veicams un iedrošināja mani. Arī mana oma dzirdot, ka mazmazbērniņam plānoju lietot auduma autiņus bija par šo lietu, bet vislielāko pienesumu deva mana ginekoloģe, kas patiesībā bija visa iniciatore! Pēc viņas stāstītā viss šķiet vienkārši. Autiņus, kuros ietaisītas mazās lietas skalo un gludina, lielās lietas pēc vajadzības vāra.
Veicot provizorisku informācijas ievākšanu izkristalizējušies divi auduma autiņu varianti:
1. Gatavās auduma bikšeles, kurām maina ieliktnīti. Godīgi sakot biju šokā par to cik biezas vīles tām bija, nemaz nerunājot par lipekļiem, kuri jāsavieno filigrānā precizitātē, pretējā gadījumā āda noberzta kā likts!
2. Totālais old school - mana bērnība. Marles paketīte, ko ieliek aptinamā flenelītī. Šis variants tiks uzlabots izmantojot necaurlaidīgo autiņu/ paladziņu.

Tātad mans variants būs Nr.2. Mammai vien jāpajautā ietīšanas tehnika, kas nepaģēr drošības adatas vai jebkāda cita klipša lietošanu.
Auduma autiņus domāju izmēģināt kādas 2 nedēļas, lai saprastu vai labums ir patērēto nervu un laika vērts!