Stereotipi

Šogad svinot Jāņus kārtējo reizi novēroju stereotipu milzīgo ietekmi. Piemēram, braucot mājās no Jāņiem atliek blakus apsēsties vīrietim, lai neviens policists mani neapgrūtinātu ar trubiņas pūšanu, jo nostrādā stereotips - ja sieviete vada auto un blakus viņai apsēdies vīrietis (noteikti paģirains vai dzēris), tad apstādinot šo auto vien tiks iztērēts dārgais reidam atlicinātais laiks. Tad es domāju tālāk - stereotipu pārzināšana un tie noteikti katrai tautai ir atšķirīgi, ārkārtīgi atvieglo dzīvi un ļauj iepazīt kultūru pieņemot lietas tādas kādas tās attiecīgajos platuma grādos ir. Un šeit nav jāuzdod jautājumi - kāpēc? kā? kādā sakarā?, tā vienkārši ir un viss!
Stereotipi ir tādi diedziņi aiz kuriem it in viegli var raustīt apkārtējos cilvēkus, jo kā jau kārtīgs stereotips, tas ir "radīts" priekš vidējā statistiskā cilvēka. Nu ja, nu ja, mēs katrs esam personība, līdz ar to statistika un stereotipi uz mums neattiecas, kā gan es to varēju piemirst...?...! Bet tik un tā, runājot par Latvijā kultivētajiem stereotipiem. Piemēram, ja ir vēlme pavizināties pa daļēji slēgtiem pagalmiem vai slēgtām teritorijām, droši ņemiet nomā BalticBike, mugurā uzvelkat tādas pajocīgas drēbes (tā, lai neizskatās pēc vidēji statistiskā latvieša) un uz priekšu. Āāā un vēl, aizmirsu piebilst, uz sejas jāuzliek tāda par visu pārsteigta un ieinteresēta maska :) un visas durvis ir vaļā, ja kāds apsargs arī vēlēsies ko aizrādīt pret viņu atliek pagriezt šo pārsteigumu pilno seju apvienojumā ar smaidu, protams, un visas problēmas atkāpjas.... bet varbūt man tikai paveicās! :)
Tāpat ir, piemēram, ar stereotipu, ka blondīnes nav pārāk gudras un izveicīgas. Ieteiktu sievietēm izbalināt matus, kaut vai tikai tāpēc, lai iemidzinātu apkārtējo modrību!
Vai kādām vēl ir nācies sastapties ar izskaitļojamiem stereotipiem?

7 melnraksti

Šovakar mēģinot uzrakstīt bloga ierakstu kārtējo reizi to noglabāju pie melnrakstiem. Intereses pēc paskatījos cik tad to melnrakstu sakrājies pēdējo mēnešu laikā un izrādījās, ka ne vairāk ne mazāk kā septiņi.
Laikam vietā būtu minēt teicienu par septiņreiz mērīšanu un vienreiz griešanu, bet es tā neteikšu. Mēģināt sevi attaisnot ir lieki, jo realitāte no tā nemainās - pēdējā laikā ļoti maz rakstu. Reizēm domāju, vai tas ir saistīts ar kādu zīmīgu vasaras beigu notikumu? Bet varbūt nav gan, varbūt palaižoties slinkumā tam pēkšņi nav ne gala, ne malas? :)