Nokia connecting people - patiesi!

Katru dienu braucu garām automazgātuvei uz kuras rakstīts - "Nauda taupa laiku." It kā jau viss saprotams, samaksā par auto mazgāšanu un ietaupi laiku, bet vai tā tiešām ir?
Studējot universitātē, kādā no priekšmetiem, pieļauju, ka tas varēja būt - mārketings, pasniedzējs lika analizēt reklāmu saukļus un noteikt vai tie ir vai nav melīgi.
Piemēram: Jacobs Kroonung: "Uzaicinu uz tasi kafijas" - izklausās melīgs, jo kurš un kur mani uz to tasīti aicina?
VW: "Das auto" - vis kārtībā, auto tātad auto.
Audi “Vorsprung durch Technik” jeb "Pārākums tehnikā" - daudz neko no mašīnām nesaprotu... :) bet domāju, ka vairākums piekritīs, ka sauklis pat ļoti patiess.
Šokolāde Milka - "The tenderest temptation since chocolate was invented" visi, kas mācāmies vai nedaudz zinām angļu valodu zinām, ka vārds tender nozīmē kaut ko maigu un piemīlīgu, bet ja tas tiek iztulkots šādi? - Sāpīgākais kārdinājums, kopš šokolādes izgudrošanas? Jo vārds tender var nozīmēt arī kaut ko sāpīgu un jutīgu. :)
Ejam tālāk...
Statoil - "Vienmēr pa ceļam", vairāk patiess nekā melīgs. Katrā ziņā braucot uz Liepāju paļāvos, ka ja ne Statoil tad vismaz kāds nebūt Liepiņ' tanks būs pa ceļam tādējādi piedzīvojot nervus kutinošu braucienu ar mirgojošu benzīn zīmīti apmēram 40 km garumā. Galu galā tas nebija Statoil, kas mani izglāba! :)
Atgriežoties pie auto mazgātuves, saukļa - nauda taupa laiku. Es tomēr sliecos domāt, ka melu pārņemts ir šis sauklis, jo kamēr Tavu auto mazgā īpaši kaut ko citu tā vietā, kā gaidīt nav iespējams darīt. Bet ja analizē to kontekstā ar teicienu " Laiks ir nauda", tad pavisam interesanti sanāk - Nauda taupa naudu.
To, ka pēdējais apgalvojums ir visai patiess pārliecinājos šodien, kad vienam 'čiekuram' tika piedāvāta tik lēta pakalpojuma cena, kā parastajam mirstīgajam i sapņos nerādās un tikai tāpēc, ka viņam ir nauda un statuss. Tā lūciņ - pats paradoksālākais izrādījās patiesākais.

negrābsties ap lampu

Vienu dienu klīstot pa veikaliem "uzdūros" uz uzlīmēm, kuras domātas, lai līmētu uz mašīnām. Parasti jau tiek līmētas aizmugurē, lai mesidžu tik tiešām paspētu izlasīt, piemēram, sēžot sastrēgumā. Tātad teksts bija šāds - ja neesi gatavs džinam, negrābsties ap lampu! Kolosāls teksts, vai ne? Kas attiecas uz mani, varu apgalvot, ka bieži vien aizdomājos līdz visādiem, kas būtu, ja būtu vai arī kaut būtu tas un tas, bet nepadomāju par otru pusi - vai esmu tiešām gatava tam džinam, kas nemaz ar tik ilgi sevi neliek gaidīt, kā ir jau izlīdis laukā. Nu labi, labi tas tikai pasakās viņš momentā izlien no tās tējkannas, dzīvē sanāk nevienu vien gadu berzēt un berzēt, kamēr viņš nedaudz pabāž savu galvu laukā, bet ar visu to, ka process ir bijis ilgstošs un varētu domāt, ka pārdomāts, kad pienāk tā stundiņa tad šķiet eu, eu, eu kas te notiek, vai es tiešām esmu gatvs/-a vai es joprojām to vēlos... Bet kā jau saka - Tu nevari būt ātrāk, nekā Tu vari būt un tāpat kā Rīga, mēs nekad līdz galam nebūsim gatavi pat visgaidīdākajām lietām!

Citrona limonāde

Dažkārt gudri ļaudis mēdz teikt, ja dzīve Tev piedāvā citronu ņem to un spied citrona limonādi, pievieno nedaudz ingvera, brūno cukuru un loc iekšā! :)
Ko darīt, ja dzīve Tevi atstāj bez elektrības uz pāris dienām?
Labi vēl, ka plīts ir gāzes un pie vakara tējas kā arī rīta kafijas var tikt. Patiesībā vakari bez interneta un TV nemaz tik neinteresanti kā varētu šķist nav! Grāmatu līdz kādiem pl.22 var pat lasīt ar dienas dienas gaismas palīdzību, bet pēc tam... Pēc tam var improvizēt, mēs noimprovizējām ar pāris kokteiļiem, šodien cerams, ka būs elektrība un nebūs vakarā jālieto alkahols.

Raksti un maskas

Lai maskētu savu ķermeni mēs izvēlamies drēbes, dažkārt ar īpašu domu, radot tēlu, bet dažkārt apzināti saģērbjamies tā, lai neviens mūs neatpazītu.
Ja ikdienā esam sastopami uzvalkā ar kaklasaiti vai kostīmiņā, tad slēpjoties izvēlēsimies puķainus šortus vai caurspīdīgu kleitu (kas īstenībā nemaz tik daudz arī nenoslēpj.. :) un attiecīgi otrādi, ja ikdienā nevelkam kostīmus.
Man vienmēr ir interesējis ne tik daudz kāpēc mēs izvēlamies pretējas lietas slēpjoties, kaut arī tas nemaz tik loģiski nav, jo slēpjoties vismaz dzīvnieku pasaulē ir pierasts piemēroties videi nevis izcelties no tās, bet tas kāpēc mēs ņemam talkā dzīvnieku rakstus.
Nezinu kā pārējiem, bet man vienmēr ir izraisījis smaidu leoparda/ tīģera raksta kostīms, vai krokodīlādas kurpes. Gan jau, ka valkātājs dažkārt tik tālu kā es nav aizdomājies, bet man nez kāpēc gribas piedēvēt tā dzīvnieka īpašības cilvēkam kostīmā un ja sanāk tā, ka par tīģeri ir pārvērtusies sieviete, kurai patiesībā būtu jābūt zilzeķes kostīmē, tad mmmm smiekli neizbēgami. Bet, kas tad es esmu, lai spriestu, kam kāds kostīms būtu adekvāts...