Matu krāsa

Katru reizi, kad nolemju mainīt matu krāsu, man pēkšņi sāk patikt tagadējā, tas izvēli nepadara vieglāku! Ja tomēr "pārlaužu" šo vecās krāsas patikšanu, tad visbiežāk ar jauno veidolu neesmu īsti apmierināta. Un ne jau tāpēc, ka tas būtu slikts, bet tāpēc, ka pārmaiņām pēkšņi neesmu gatava. Protams pēc laiciņa aplūkojot fotogrāfijas mati vienmēr patīk! :)
Kaut kas līdzīgs notika gadus desmit atpakaļ, kad biju nolēmusi ielikt ilgviļņus. Frizētavā mani nepabrīdināja, ka tur būs jāpavada puse no dienas. Nepateica arī to, ka ilgviļņu ruļļi, pēc tam, kad būs uztīti visi mati būs tik smagi, ka vēl ilgi jutīšu kakla muskuļus, ilgviļņu uzlējums arī nesmaržoja pēc rožūdens, bet pats trakākais notika pēc tam, kad ruļļus iztina!! Es ar šausmām ieraudzīju savu galvu un spogulī redzēju sprogainu regeja dziedātāju. Momentā vēlējos atpakaļ savus garos, taisnos matus! Braucot mājās mēģināju šķipsnas izstiept taisnas, lieki piebilst, ka man tas neizdevās!
Jautājums ir tāds - vai krāsot matus? :)

5 km pastaiga

Vakar, kā jau ierasts diena iesākās agrāk kā pārējiem Latvijas pilsoņiem, tās patriotiem un vienkārši iedzīvotājiem.
Plkst. 8:00 bariņš korporantu, aptuveni 1300, sastājās skaistā kolonā pa četri, lai veikti ikgadējo gājienu no Latvijas Universitātes līdz Brāļu kapiem.
Katru rītu, no gultas sevi burtiski velku aiz matiem (laikam tāpēc pēdējā laikā tie laukā krīt vairāk nekā parasti...), :) miedziņš vilināt vilina zem siltās segas!
Taču vakar pilnīgi netipiski sev, telefona modinātāju uz snaudu noliku tikai 1x!!! Uzskatu, ka man pienākas ja ne cepums vai žetons, tad uzslava pavisam noteikti! Iemesls šādai netipiskai uzvedībai bija gājiens. Tā tik tiešām ir fantastiska sajūta, apzināties, ka esi daļa no šīs lielās buršu ģimenes! Šo kopības sajūtu es varētu vien salīdzināt ar to, ko izjutu reiz bērnībā, kopā ar mammu apmeklējot rokoperu "Lāčplēsis"! Es atceros, ka koncerts notika sporta manēžā, ļaužu straume plūda uz ieeju. Atceros arī to, ka pie sevis nodomāju - cik dīvaina sajūta, man apkārt ir vieni vienīgi latvieši un es arī esmu viena no viņiem! Un vakar bija līdzīgi, es vienā brīdī nodomāju - mēs visi patiešām esam ģimene un gājienā piedalāmies ar līdzīgām domām, bet manu ģimeniskuma sajūtu paspilgtināja tas, ka mana jaunā ģimene - mans vīrs, bija kopā ar mani!!!