Galerija Birkenfelds

Tā pavisam nejauši dienu pirms Ernesta 11 mēnešu jubilejas klīstot pa Rīgas ielām un domājot, ko pasākt ar brīvo dienu, nolēmām doties uz Rīgas kluso centru.

Galerijā Birkenfelds esmu bijusi ne reizi vien, pat ir trāpījies pabūt uz Ulvja Alberta izstādes atklāšanu. Nekad neesmu vīlusies, jo šķiet kaut ko skaistu, uz pārdomām vedinošu tur var atrast jebkurš mākslas mīļotājs.

Kas gan šo galeriju padara tik spirdzinošu? Pirmām kārtām jau tas, ka tā nav snobiska. Tur ir kaut kas no silta, rakstaina vilnas pleda :) ko var pētīt un sildīties vienlaikus. Otrām kārtām, taču ne mazāk svarīgs ir tās īpašnieks. Google rāda, ka viņu sauc Toms Zvirbulis. Tomam ir trenēta redzes atmiņa, jo viņš nekļūdīgi atceras, ka esam pie viņa jau bijuši. (Jāsaka, ka tas ir bijis vismaz 11 mēnešus atpakaļ! Nav slikti, vai ne?) 

Galerijas īpašnieks, Toms, ir kā labs veikalnieks, kas ļauj pabaudīt preci (šajā gadījumā apskatīt ekspozīciju) un īstajā brīdī nāk klajā ar kādu interesantu stāstījumu par redzamajiem darbiem. Turklāt stāsts nav uzbāzīgs vai vīzdegunīgi augstprātīgs. Tas pat nav stāsts - tā ir saruna!

Piemēram, tagad galerijā starp gleznām un skulptūrām aplūkojamas arī kādas Natašas Gudermanes fotogrāfijas - Mademoiselles. Parīzes intīmais portrets. Pirmajā mirklī šķita - nu jā, pa kādai kailai meičai mazos dzīvoklīšos/ istabās. Bet tad nāk Toms un stāsta, ka, piemēram, plastmasas groziņš, kurā ielīdusi meiča patiesībā ir viņas vanna un duša vienlaicīgi. Jo raugi, fotografētās sievietes vieno fakts, ka viņas ir izvēlējušās dzīvot mazos mansarda tipa dzīvoklīšos Parīzes labākajos rajonos, lai ietaupīto naudu tērētu skaistiem tērpiem, kurpēm, gardai kafijai ar draugiem. Turklāt rakstot savu adresi viņas ar lepnumu var norādīt "krutāko" Parīzes indeksu, tas ka dzīvoklis ir mazs ar minimālām ērtībām jau nav jāsaka, toties ikvienam ir skaidrs, ka dzīvoklis tādā rajonā ir ar lielisku skatu!

Tagad atgriežamies Rīgas ielās. Ko es tur redzu? Pilnas ielas ar dzīvokļu indeksiem - Mercedes SLK, Cayenne porsche u.tml. Redzu apģērbu, kas tiek valkāts uz kreiso pusi, lai pat nezinātājam būtu skaidrs - tas, kas man ir mugurā ir dārgi un ekskluzīvi! :) Ne jau visi rīdzinieki tādi, bet daudzi....

Anonīma vēstule

Brīvdienās, kad viesojos pie omas avīzē Pavards izlasīju kādu vēstuli un nespēju to nepārpublicēt, jo manī tā raisīja pretrunīgas sajūtas. Tad nu lūk vēstule:
Rakstu un sirds man sāp. Esmu izaudzinājusi četrus vergus Eiropai, citādāk to nevar nosaukt. Dzīvojām sovhozā, bija te gan zirgu ferma, gan konservu cehs, mani bērni gribēja mājās palikt un saimniekot, savas mājas uzcelt - lai visi būtu kopā. Izcīnījām to brīvību un viss bija pagalam, tagad divi dēli ir Portugālē, neesam tikušies jau piecus gadus, jo atbraukšana ir dārga un viņi jau tur arī nav nekādi priekšnieki, tikai strādnieki. Tur pie vietējiem izkalpoties nevar, ja strādā saimniecībā. Jā, viņus labi ieredz, viņi labi strādā un atsūta arī uz mājām labas dāvanas, bet tas arī viss..
Meita aizbrauca uz gadu, palika uz trijiem un tagad jau ir apprecējusies Dānijā, bijām pie viņas ciemos. Jāsaka - ja ne šis laiks, tad mēs gan visticamāk nekad neaizbrauktu tik tālu pasauli apskatīt, bet kas tas ir, salīdzinot ar ikdienas dzīvi!Mēs ar vīru jau neesam vairs jauni, mums gribētos mierīgi auklēt mazbērnus, bet savu mazbērnu vārdus es pat tā īsti izrunāt neprotu - visur ir sveštautības paradumi...
Visilgāk mājās turējās jaunākā meita, kura izmācījās par medmāsu. Paliks un dzīvos mājās, mums te vietējais doktorāts - tur varētu strādāt, bet tur noņēma vienu slodzi, nav vairs vietas. Kādu laiku viņa mēģināja pati pelnīt ar masāžām un špricēm, bet cik tad laukos to masāžu paņem un šprices jau tagad vienkāršas - tur reizēm par speciālists nav vajadzīgs. Pagājušajā rudenī vēl nopelnīja samērā lielu naudu, kad te vienam biezajam vajadzēja dārgu kaķi ārstēt - taisni vai jāsmejas. No tās naudas viņa līdz jaunajam gadam iztika, bet tad sazvanīja bijušās kursa biedrenes, kuras mācās somu valodu, lai brauktu prom...Nu mūsējā ilgi domāja un raudāja, mēs ar tēvu beigu beigās paši mudinājām - brauc un mēģini. Te mājas būs vienmēr. Un tad viņa arī aizbrauca, sākumā uz tiem kursiem, sākām pamazām pierast, ka nav pa nedēļu mājās, bet vakar aizlidoja jau prom, pirmais līgums uz 6 mēnešiem. Viņa gan teica, ka braukās uz mājām pat par pēdējām kapeikām un līgumā esot ik pēc 6 mēnešiem 3 brīvas nedēļas...
Tas nu tā, gan jau Dieviņš dos un kāds no četriem apdomāsies un atgriezīsies varbūt. Vienkārši tāda sajūta, ka dzīve nodzīvota veltīgi, ka neesam ne sev, ne savai valstij nekādu paaudzi devuši... N.

Alerģija

Katru pavasari žurnāli pilni ar rakstiem par alerģijām. Nebūtu jau slikti, taču diemžēl vairākums rakstu ir  copy paste no iepriekšējā gada žurnāla. Kaut kas līdzīgs ir ar rakstiem par pludmales figūrām, kad sākt kaut ko darīt un kad ir pēdējais brīdis, lai pludmalē parādītos peldkostīmā nevis kleitā ar garām rokām!
Atgriežoties pie alerģijām. Alerģija tiek saukta par 21.gs industriālās vides slimību. Visu vēl vairāk saasina mākslīgās piedevas, smaržvielas un kairinātāji ik uz soļa! Pulveris ar svaiga gaisa aromātu, manuprāt, ir sviests augstākajā mērā!
ņemot vērā, ka mans dēliņš ir īpaši jūtelīgs uz šo industriālo vidi, tad par alerģijām esmu atlasījusies bez sava gala. Diemžēl latviešu valodā nekā īpaši jēdzīga nav. Ārsti arī nekādu lielo skaidrību nav ieviesuši, vien plāta rokas un saka, ka katrs gadījums ir individuāls. Jāraksta pārtikas dienasgrāmata un jāvēro bērns. Šajā brīdī pārņem iekšējais protests, jo mazais taču nav poligons, kur mēģināt visu pēc kārtas, turklāt katrs neveiksmīgs mēģinājums beidzas ar to, ka āda jāārstē nedēļām!
Neesmu mediķis, bet ievietošu informācijas esencīti, ko man ir izdevies izkristalizēt lasot dažādus ar pārtikas alerģijām saistītus rakstus. Lielākā problēma cik noprotu ir histamīna izdalīšanās organismā. Ir vairākas pārtikas produktu grupas uz kurām var būt alerģija, bet šeit mēģināju uzskaitīt lielākos ļaundarus! :)

Histamīnu saturoši produkti (stimulē tā izdalīšanos organismā):
-alkohols (īpaši alus, vīns un sidrs);
- anšovi:
- avokādo:
-sieri (īpaši parmezāna, zilie un rokforas);
- žāvēti augļi un žāvējumi (aprikozes, rozīnes, žāvēta gaļa utt.);
- sēnes;
- desas:
- piena produkti:
- spināti un tomāti;
- etiķis un to saturoši produkti (majonēze, ketčups)
- olīvas;
- garšvielas - kanēlis, čili pulveris, krustnagliņas, anīsa zvaigzne, muskatrieksts, karijs un kajenes pipars).

Daži produkti liek ķermenim atbrīvot viņa paša histamīnu, novedot pie alerģijas simptomiem. Jāatzīmē, ka alerģijas tests uz šiem produktiem var būt negatīvs, jo iemesls būs histamīna nepanesība nevis pārtikas alerģija.
- alkohols;
- banāni;
- šokolāde;
- olas;
- piens;
- papaija;
- ananāsi;
- zemenes;
- tomāti;
- jūras veltes.

Taču ir arī lietas, kas samazina histamīna koncentrāciju - C vitamīns, omega-3, cinks un magnijs, jādzer arī daudz ūdens. Lūk arī pārtikas produkti, kas mazina histamīnu:
- āboli;
- bumbieri;
- arbūzs;
- melone;
- pētersīlis;
- zaļā paprika;
- brokoļi;
- ziedkāposti;
- salāti;
- saldais kartupelis;
- pilngraudu milti,
- džins un vodka (samērīgos daudzumos) :).

Ceru, ka šī informācija palīdzēja viest kaut nelielu skaidrību ēdienkartē!

Priecīgu 14. februāri

Daudziem 14. februāris ir Valentīndiena. Mana draudzene, piemēram, šodien svin meitiņas pusgada jubileju. Sveiciens visiem - gan 14. februāra svinētājiem, gan Ērikai 6 mēnešu jubilejā!
Nezinu, ko es šodien gribēju svinēt 14. februāri vai ceturtdienu, bet varbūt šodien varētu būt Brūnuļu dzimšanas diena. Brūnulis kā jau mēs zinām dzīvo Imanta Ziedoņa Brūnajā pasakā. Tur gan nav skaidrības vai viņu sauc Brūnītis, Brūnulis, Gatavelītis vai Gatavonis, bet katrā ziņā - daudz laimes dzimšanas dienā! :)
Es mazliet pabūros pa virtuvi un pagatavoju šo ārkārtīgi garšīgo paēdienu! Tas būs īsts baudījums visiem šokolādes cienītājiem. Recepte ir šāda:
Pamatsastāvdaļas:
4 olas
150g sviests
250g-300g tumšā šokolāde
1 glāze pilngraudu auzu milti
1 glāze cukura
100g skābais krējums
200g lazdu rieksti (taču var iztikt arī bez tiem) 
Papildsastāvdaļas pieaugušo Būnelītim:
50g Cointreau
vai nedaudz apelsīna sulas
vai 50g konjaciņa
p.s. Neaizmirsīsim, ka alkahola lietošanai ir negatīva ietekme! :)

Sviestu kopā ar šokolādi kausē ūdens peldē. Kad masa nedaudz padzisusi tai piejauc iepriekš viegli sakultas olas, cukuru, krējumu un miltus. Visu samaisa viendabīgā masā. Riekstus var iejaukt masā, vai bērt pa virsu
Es cepu Helmuta dāvinātajā silikona formā (23cmx20cm), līdz ar to nevajadzēja papildus taukvielu, ja cep keramikas traukā, tad to noteikti vajadzētu nedaudz ietaukos, ieeļļot vai iesviestot. Cep 30min 150C.

Brūneļa viducim jābūt valgam!
Ja gadījumā gribas vēl šokolādi, tad var pagatavot šokolādes mērcīti no saldā krējuma un šokolādes!

Kā lai zin', ka mīl

Attiecības ar bērniņu vecāki sāk veidot jau no paša pirmā mirkļa, kad tiek gūts apliecinājums - jā, mums būs bērniņš!
Domāju, ka tēvi gan šajā gaidīšanas periodā, gan vēlāk ir nedaudz  apdalīti, jo lai vai kā tie necenstos viņi nekad neizjutīs fizisko un ķīmisko saiti! Bērniņam atrodoties mammas puncī, tēvs nevar izjust pirmos spērienus vai to, ka mazais žagojas, vēlāk - pirmajā pusgadā pēc dzimšanas tēvi joprojām ir apdalīti, jo bērniņam primāri vajadzīga mamma, kas viņu baro un kuri viņš pazīst. Nomierināt arī vislabāk spēj mamma, jo viņas ķermeņa smarža un sirdspukstu ritmu viņš pazīst vislabāk, patiesībā jau tas ir vienīgais, ko viņš pazīst šajā vēsajā, svešajā pasaulē!
Es varu tikai apbrīnot jaunos tēvus par viņu neatlaidību un pacietību ejot cauri šim periodam, kas kopumā ilgst aptuveni gadu, saglabājot nerimstošu interesi, gaidot brīdi, kad tā tiek atalgota ar bezzobainu smaidiņu ieraugot tēti pārnākot mājās.
Taču arī mammai ar visu to, ka fiziski saikne ir ciešāka viss nebūt nav viegli! Pavisam godīgi runājot mīlestību un mātes jūtas es neizjutu uzreiz. Protams ar veselo saprātu jau apzinies, ka tas ir Tavs bērns, bet nepamet tā dīvainā sajūta, ka es viņu tik maz pazīstu. Nepalīdz arī tas, ka viņa vajadzības un raudāšanas iemeslus nav tik viegli atminēt un saprast.
Brīžiem pārņēma savāda sajūta - vai tas, ka nespēju "nolasīt" bērna vajadzības nozīmē, ka neesmu laba mamma, bet varbūt es nemīlu pietiekoši stipri?!... Labi, ka talkā nāk smadzeņu kreisā puslode, kas saka - nepazīstamo mīlēt ir grūti un mīlestības "atslēga" nav vajadzību un noskaņojuma nolasīšanā, tas ir tikai saistvielas. Atslēga ir tas, ka Tev nav vienalga. Tik ilgi cik Tev rūpēs Tu mīlēsi. Ja Tev rūp bērniņš tātad tas nozīmē, ka mīli, bet to, kad viņš grib ēst vai opā iemācās ar laiku!

Bērnu TV pārraides

Nevilšus sērfojot pa internetu manu uzmanību piesaista dažādi raksti un pētījumi par bērniem. Dažkārt pētāmais jautājums man šķiet loģisks, bet zinātnē jau vajag pierādījumus, tāpēc pētījumi ir nepiepieciešami.
Lūk, ja nemaldos, ASV tika veikts pētījums par bērnu TV pārraižu ietekmi uz bērna attīstību. Pateicoties efektīviem mārketinga paņēmieniem daudzi vecāki tic, ka izglītojošus raidījumus jau nu gan drīkst un ir pat vēlams bērniem skatīties, jo izglītojošu pārraižu skatīšanās stimulē zīdaiņa/bērna smadzenes un to attīstību. Amerikas Pediatru akadēmija neiesaka TV bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, jo nav pierrādījumu tam, ka tas veicinātu zīdaiņa/bērna attīstību, pat vairāk, pētījums parāda, ka tie bērni, kas vidēji dienā pavadījuši 1 stundu skatoties TV trīs gadu vecumā uzrādījuši sliktākas valodas, kā arī motorikas prasmes .
Pētījumā tika analizēti arī skatīšanās paradumi - viens pats vai kopā ar vecākiem. Protams, ka skatoties pārraidi kopā ar vecākiem un saņemot viņu komentārus vai jautājumus par redzēto uzrādīja labāku vērotā kvalitāti un apstrādi. Lielākajai daļai tas noteikti šķitīs loģiski, bet cik daudz tomēr ir to vecāku, kas izvēlas vieglāko ceļu un nosēdina bērnu pie datora vai TV, lai sīkais taču vienreiz liek mieru! (Jā, tieši tādus argumentus esmu dzirdējusi.)
Mans tēvs filmas un TV kopumā mums ar brāli bērnībā ļāva skatīties tikai ar tādu noteikumu, ka pēcāk mēs pastāstīsim par redzēto un saprasto. Manuprā,t tas ir ļoti pareizi, nevis ļaut pasīvi blenzt, bet iesaistīt bērnu, jo nekur tālu no TV un datora jau neaizbēgsim, nedzīvojam jau zaru būdās! Tas, ko  mēs varam ir - gudri izmantot šos instrumentus. Guns don't kill people! :)

Jauns sākums

Varu saderēt, ka ikvienai no mums vismaz reizi dzīvē ir bijusi vēlēšanās sākt jaunu dzīvi. No pirmdienas, jaunā gada vai pavasara. Jaunu dzīvi mēs vēlamies sākt tad, kad ir iespēja pāršķirt baltu lapu. Vai jaunais gads nav gana laba baltā lapa?
Jauna dzīve paģēr iezīmēt to punktu, kur tad ir TAS sākums.
Mans sākums šoreiz būs Ernests.
Jāatzīst, ka tomēr apstākļiem ir sekundāra nozīme, jo attieksmes maiņa būs tas, kas jaunajā dzīvē ne reizi vien noderēs.Nebūtu jau slikti, ja ik uz soļa būtu LIELĀ iespēja, kas mainītu dzīvi vai LIELISKAIS vīrietis baltā džemperī. Ko darīt, ja pirmdiena ir pirmdiena vulgaris un pie horizonta nav vērā ņemamu pieturas punktu?
Tikkai attieksmes maiņa pārvērtīs pirmdienu vulgaris par P_I_R_M_D_I_E_N_U iespējams pat sāks skanēt mūzika gluži kā filmās kur galvenais varonis iet pa lietainu ielu, bet fonā skan I'm singing in the rain.
Ko darīt tālāk?
Attieksme ir jāmaina  tagad, nesagaidot nez kādas X lietas, kā, piemēram, perfektu apstākļu sakratību, jo tādu visticamāk var nebūt un ko tad?  Allaž būs kāds āķītis, kas aizēnos perfekto skatu, bet perfekta kārtība nav interesanta, daudz foršāk ir lietus un saule vienlaicīgi, jo tad var ieraudzīt varavīksni.
Lai viss izdotos par jauno dzīvi kādam ir jāpastāsta vai vēl labāk ieviest tādu kā atskaiti, piemēram, nofočēt skatu uz parku katreiz, kad ir pievarēts slinkums un apstākļi. Kolosāla galerija sanāks! :) Kaut vai dienas plānotājā iezīmēt smieklīgu lapsiņu par godu jaunas, iedvesmas pilnas dzīves sākumam!
Lūk vietas, kur iedvesmu "pārdod" kilogramos - tirgus, bibliotēka, pikniks pašam ar sevi un termokrūzi, bezmērķīga braukšana ar auto, grāmatnīca vai aptieka. Par pēdējo sameloju! :)
p.s. Šis ieraksts arī gaidīja perfektu apstākļu sakritību - bērns mierīgi čuč, mājas lietas apdarītas, es  - rakstu. Lai šīs trīs lietas sakristu bija nepieciešami 4 mēneši :) vai tas ir tā vērts? Laikam jau nē, lietas jādara tikko kā ir iespēja! :)