Priecīgu 14. februāri

Daudziem 14. februāris ir Valentīndiena. Mana draudzene, piemēram, šodien svin meitiņas pusgada jubileju. Sveiciens visiem - gan 14. februāra svinētājiem, gan Ērikai 6 mēnešu jubilejā!
Nezinu, ko es šodien gribēju svinēt 14. februāri vai ceturtdienu, bet varbūt šodien varētu būt Brūnuļu dzimšanas diena. Brūnulis kā jau mēs zinām dzīvo Imanta Ziedoņa Brūnajā pasakā. Tur gan nav skaidrības vai viņu sauc Brūnītis, Brūnulis, Gatavelītis vai Gatavonis, bet katrā ziņā - daudz laimes dzimšanas dienā! :)
Es mazliet pabūros pa virtuvi un pagatavoju šo ārkārtīgi garšīgo paēdienu! Tas būs īsts baudījums visiem šokolādes cienītājiem. Recepte ir šāda:
Pamatsastāvdaļas:
4 olas
150g sviests
250g-300g tumšā šokolāde
1 glāze pilngraudu auzu milti
1 glāze cukura
100g skābais krējums
200g lazdu rieksti (taču var iztikt arī bez tiem) 
Papildsastāvdaļas pieaugušo Būnelītim:
50g Cointreau
vai nedaudz apelsīna sulas
vai 50g konjaciņa
p.s. Neaizmirsīsim, ka alkahola lietošanai ir negatīva ietekme! :)

Sviestu kopā ar šokolādi kausē ūdens peldē. Kad masa nedaudz padzisusi tai piejauc iepriekš viegli sakultas olas, cukuru, krējumu un miltus. Visu samaisa viendabīgā masā. Riekstus var iejaukt masā, vai bērt pa virsu
Es cepu Helmuta dāvinātajā silikona formā (23cmx20cm), līdz ar to nevajadzēja papildus taukvielu, ja cep keramikas traukā, tad to noteikti vajadzētu nedaudz ietaukos, ieeļļot vai iesviestot. Cep 30min 150C.

Brūneļa viducim jābūt valgam!
Ja gadījumā gribas vēl šokolādi, tad var pagatavot šokolādes mērcīti no saldā krējuma un šokolādes!

Kā lai zin', ka mīl

Attiecības ar bērniņu vecāki sāk veidot jau no paša pirmā mirkļa, kad tiek gūts apliecinājums - jā, mums būs bērniņš!
Domāju, ka tēvi gan šajā gaidīšanas periodā, gan vēlāk ir nedaudz  apdalīti, jo lai vai kā tie necenstos viņi nekad neizjutīs fizisko un ķīmisko saiti! Bērniņam atrodoties mammas puncī, tēvs nevar izjust pirmos spērienus vai to, ka mazais žagojas, vēlāk - pirmajā pusgadā pēc dzimšanas tēvi joprojām ir apdalīti, jo bērniņam primāri vajadzīga mamma, kas viņu baro un kuri viņš pazīst. Nomierināt arī vislabāk spēj mamma, jo viņas ķermeņa smarža un sirdspukstu ritmu viņš pazīst vislabāk, patiesībā jau tas ir vienīgais, ko viņš pazīst šajā vēsajā, svešajā pasaulē!
Es varu tikai apbrīnot jaunos tēvus par viņu neatlaidību un pacietību ejot cauri šim periodam, kas kopumā ilgst aptuveni gadu, saglabājot nerimstošu interesi, gaidot brīdi, kad tā tiek atalgota ar bezzobainu smaidiņu ieraugot tēti pārnākot mājās.
Taču arī mammai ar visu to, ka fiziski saikne ir ciešāka viss nebūt nav viegli! Pavisam godīgi runājot mīlestību un mātes jūtas es neizjutu uzreiz. Protams ar veselo saprātu jau apzinies, ka tas ir Tavs bērns, bet nepamet tā dīvainā sajūta, ka es viņu tik maz pazīstu. Nepalīdz arī tas, ka viņa vajadzības un raudāšanas iemeslus nav tik viegli atminēt un saprast.
Brīžiem pārņēma savāda sajūta - vai tas, ka nespēju "nolasīt" bērna vajadzības nozīmē, ka neesmu laba mamma, bet varbūt es nemīlu pietiekoši stipri?!... Labi, ka talkā nāk smadzeņu kreisā puslode, kas saka - nepazīstamo mīlēt ir grūti un mīlestības "atslēga" nav vajadzību un noskaņojuma nolasīšanā, tas ir tikai saistvielas. Atslēga ir tas, ka Tev nav vienalga. Tik ilgi cik Tev rūpēs Tu mīlēsi. Ja Tev rūp bērniņš tātad tas nozīmē, ka mīli, bet to, kad viņš grib ēst vai opā iemācās ar laiku!

Bērnu TV pārraides

Nevilšus sērfojot pa internetu manu uzmanību piesaista dažādi raksti un pētījumi par bērniem. Dažkārt pētāmais jautājums man šķiet loģisks, bet zinātnē jau vajag pierādījumus, tāpēc pētījumi ir nepiepieciešami.
Lūk, ja nemaldos, ASV tika veikts pētījums par bērnu TV pārraižu ietekmi uz bērna attīstību. Pateicoties efektīviem mārketinga paņēmieniem daudzi vecāki tic, ka izglītojošus raidījumus jau nu gan drīkst un ir pat vēlams bērniem skatīties, jo izglītojošu pārraižu skatīšanās stimulē zīdaiņa/bērna smadzenes un to attīstību. Amerikas Pediatru akadēmija neiesaka TV bērniem, kas jaunāki par 2 gadiem, jo nav pierrādījumu tam, ka tas veicinātu zīdaiņa/bērna attīstību, pat vairāk, pētījums parāda, ka tie bērni, kas vidēji dienā pavadījuši 1 stundu skatoties TV trīs gadu vecumā uzrādījuši sliktākas valodas, kā arī motorikas prasmes .
Pētījumā tika analizēti arī skatīšanās paradumi - viens pats vai kopā ar vecākiem. Protams, ka skatoties pārraidi kopā ar vecākiem un saņemot viņu komentārus vai jautājumus par redzēto uzrādīja labāku vērotā kvalitāti un apstrādi. Lielākajai daļai tas noteikti šķitīs loģiski, bet cik daudz tomēr ir to vecāku, kas izvēlas vieglāko ceļu un nosēdina bērnu pie datora vai TV, lai sīkais taču vienreiz liek mieru! (Jā, tieši tādus argumentus esmu dzirdējusi.)
Mans tēvs filmas un TV kopumā mums ar brāli bērnībā ļāva skatīties tikai ar tādu noteikumu, ka pēcāk mēs pastāstīsim par redzēto un saprasto. Manuprā,t tas ir ļoti pareizi, nevis ļaut pasīvi blenzt, bet iesaistīt bērnu, jo nekur tālu no TV un datora jau neaizbēgsim, nedzīvojam jau zaru būdās! Tas, ko  mēs varam ir - gudri izmantot šos instrumentus. Guns don't kill people! :)