Šodien veicot skaistuma procedūru atcerējos par Rīgas omi. Atcerējos cik tomēr daudz lietu esmu iemācījusies no viņas. Kaut arī viņa aizgāja laikā, kad es domāju - aij, ko tie vecie vispār zina (es gāju 11.klasē).
Oma man iemācīja daudz lietas par stilu un izturēšanos. Kā jau Rīgas ome, viņa bija īsta dāma. Uz teātri gāja parūkā, allaž štātējās skaistās kleitās, kuras viņai sūtīja māsas no Austrālijas un Kanādas. Oma līdz pat sirmam vecumam mācījās vācu valodu, kaut izmantot to nācās vien pāris reizes, braucot pie māsām. Atceros, mēs ar brāli stāvam koridorā un ķiķinam (aiz stūra) par to, ka oma gatavojot pusdienas uz galda nolikusi Vācu - Latviešu vārdnīcu pie sevis murmina vārdiņus.
Bija tāds gadījums, lidojot uz Austrāliju (toreiz jālido bija caur Maskavu) kaut kas greizi bija izgājis ar reisiem, bet pateicoties vācu valodas zināšanām, viņa sapazinās ar kādu sievieti (vēl tagad atceros Brittas tanti) kura omai izpalīdzēja, protams nezinu notikuma detaļas, bet to, ka viņas palika draudzenes gan.
Taču galvenais par ko gribēju stāstīt ir tas, ka oma man iemācīja, kas ir meitenes skaistumkopšanas minimums. Nosaukšu omas minēto: Nivejas krēms, zobu pasta (toreiz tā bija Dzintariņš) , kā arī lūpu balzams un tas arī viss!! Kad meitene pieaug, viņas arsenālu papildina acu zīmulis, manā gadījumā tā ir tuša. Mnjā, zobus tīrīt man oma tik tiešām iemācīja jau no mazām dienām. Prātā palicis viņas stāstītais atgadījums: viņa braucot vilcienā redzējusi ļoti skaistu zēnu, bet viss skaistums esot pazudis brīdī, kad viņš pasmaidīja, jo viņam esot bijuši dzelteni nekopti zobi. Brrrrr vēl šodien spēju vizualizēt šo stāstu. :) Tā nu es šķiet uz pirkstiem varētu saskaitīt reizes, kad gulēt esmu aizgājusi netīrot zobus.
Vēl oma vakaros veica šādu procedūru - ēdamkarotē virs gāzes sildija olīveļļu ar kuru iezieda seju un kaklu. Omai bija teicama sejas āda!
Atceros omas komentāru, ieraugot meiteni mini: "Lai valkātu īsus svārkus vajag ne tikai skaistas kājas, bet arī skaistus ceļus."
Es varētu stāstīt un stāstīt :) bet varbūt vēl kāds gatavs padalīties ar atmiņām par omu? :)
Oma man iemācīja daudz lietas par stilu un izturēšanos. Kā jau Rīgas ome, viņa bija īsta dāma. Uz teātri gāja parūkā, allaž štātējās skaistās kleitās, kuras viņai sūtīja māsas no Austrālijas un Kanādas. Oma līdz pat sirmam vecumam mācījās vācu valodu, kaut izmantot to nācās vien pāris reizes, braucot pie māsām. Atceros, mēs ar brāli stāvam koridorā un ķiķinam (aiz stūra) par to, ka oma gatavojot pusdienas uz galda nolikusi Vācu - Latviešu vārdnīcu pie sevis murmina vārdiņus.
Bija tāds gadījums, lidojot uz Austrāliju (toreiz jālido bija caur Maskavu) kaut kas greizi bija izgājis ar reisiem, bet pateicoties vācu valodas zināšanām, viņa sapazinās ar kādu sievieti (vēl tagad atceros Brittas tanti) kura omai izpalīdzēja, protams nezinu notikuma detaļas, bet to, ka viņas palika draudzenes gan.
Taču galvenais par ko gribēju stāstīt ir tas, ka oma man iemācīja, kas ir meitenes skaistumkopšanas minimums. Nosaukšu omas minēto: Nivejas krēms, zobu pasta (toreiz tā bija Dzintariņš) , kā arī lūpu balzams un tas arī viss!! Kad meitene pieaug, viņas arsenālu papildina acu zīmulis, manā gadījumā tā ir tuša. Mnjā, zobus tīrīt man oma tik tiešām iemācīja jau no mazām dienām. Prātā palicis viņas stāstītais atgadījums: viņa braucot vilcienā redzējusi ļoti skaistu zēnu, bet viss skaistums esot pazudis brīdī, kad viņš pasmaidīja, jo viņam esot bijuši dzelteni nekopti zobi. Brrrrr vēl šodien spēju vizualizēt šo stāstu. :) Tā nu es šķiet uz pirkstiem varētu saskaitīt reizes, kad gulēt esmu aizgājusi netīrot zobus.
Vēl oma vakaros veica šādu procedūru - ēdamkarotē virs gāzes sildija olīveļļu ar kuru iezieda seju un kaklu. Omai bija teicama sejas āda!
Atceros omas komentāru, ieraugot meiteni mini: "Lai valkātu īsus svārkus vajag ne tikai skaistas kājas, bet arī skaistus ceļus."
Es varētu stāstīt un stāstīt :) bet varbūt vēl kāds gatavs padalīties ar atmiņām par omu? :)
Arturs Pikapiens
AtbildētDzēstabsoluti viens no maniem TOP 3 ierakstiem tava bloga. Loti jauks un sirsnigs apraksts , ar sajutu kas saistas ar piparkukam un ziemassvetku svecitem. Ari man butu stasts par divam omam- Rigas un lauku. Abas pilnigi savadakas , bet daleji lidzigiem likteniem.
Paldies Tev par so ierakstu!!!
O jā, šis bija jauks ieraksts. Viena no manām omām arī bija dāma. Vienmēr ar lakotiem nagiem un saruļļotiem matiem. Un vēl viņa prata lieliski gatavot. Īpaši labi viņai padevās kūkas un kūciņas...
AtbildētDzēst