Atbildība par pieradinātajiem

Domājams, ka ikviens būs dzirdējis slaveno teicienu par atbildības uzņemšanos un pieradinātajiem. Teiciens ir tik universāls, ka varam attiecināt gan uz dzīvniekiem, gan cilvēkiem mums apkārt. Var jau teikt, ka pieradinātie paši vainīgi, ka ļāvās un, ja dzīvniekiem varētu atrast attaisnojumu, tad attiecībā uz cilvēkiem droši var teikt - nu ko Tu ļāvies sevi pieradināt?, Tev taču ir galva uz pleciem, esi neatkarīgāks! Atbilde ir - gan jā, gan nē. Domāju, ka normālas attiecības bez pieradināšanās nav iedomājamas. Mums ir jāļaujas, ka tā roka, kas mūs 'baro' nedarīs pāri. Uzticēšanās un ļaušanās ir visa pamatā, ir jāriskē, lai iegūtu.
Esmu izvēles priekšā - pieradināt vai tomēr nē. Varētu paļauties uz to, ka ja ne es, tad kāds cits pieradinās. Taču, ja līdz šim tas nav izdarīts, varbūt tā ir zīme, ka tas jādara man. Un tā kā mīlestība ir lēmums un darbība, tad attiecīgi nākošais solis būtu darbība.