Dzimšanas diena, gluži tāpat kā Jaunais Gads allaž pienāk par ātru. Vienmēr šķiet, ka pareizais laiks būtu kādu nedēļu vēlāk! :) Taču nedz Jauno Gadu, nedz dzimšanas dienu nevar atlikt un tas/ tā pienāk tieši tad, kad pienāk.
Svecīšu pūšana man allaž licies pats atbildīgākais šīs dienas pienākums, pirmkārt, jau jāizdomā viena vēlēšanās, otrkārt, jāpiepūš vaigi labi lieli, lai sveces nopūstu.
Pirms gada man palika 30 gadu un es ļoti baidījos, jo tik daudz bija lasīts par trīsdesmitgadnieku krīzi un lūzuma sajūtu, kas pārņem. Tagad esmu pārliecinājusies, ka ir kliedēts kārtējais sieviešu žurnālu mīts :) taču pavisam citāds stāsts bija manai draudzenei, kas savu 30 gadu dzimšanas dienu pavadīja blakus istabā gauži raudot, par to, ka viņa pēkšņi kļuvusi nenormāli veca! Laikam, jau tiem sieviešu žurnāliem dažreiz var arī ticēt.
Nezinu, varbūt man kā krievi teiktu ņedahodit, bet arī šogad es netaisos izliet nevienu pašu asariņu, ja nu vienīgi kādu prieka asaru! :)
anonimais no Zagatu ielas
AtbildētDzēstIemesls liet asaras ir vien tad, ja kada no sferam ( kura aktivi nem dalibu ) nav piepildijuma. To tacu mes visi zinam :)
shto u kavo baļit a tom i gavarit, kaut kā tā? :)
AtbildētDzēst