otrdiena, 2010. gada 19. janvāris

Pakalpiņi = latvieši?


Tēma pasmaga un cilāta.
Neesmu tā īsti no sirds piedzīvojusi padomju laiku šarmu, bet līdz oktobrēniem tomēr tiku! :)
Pēdējā laikā daudz nākas dzirdēt par to, ka latvieši esot mūlāpi, analfabēti (jo tautai ir tādi gani kādus pati izvēlējusi) un tamlīdzīgi. Neesmu speciāliste, bet manuprāt mums pašiem pret sevi tāds naids vēl nekad nav bijis. Vienmēr taču esam bijuši tie, kas negāja noskumuši nevienā'i vietiņā'i. Tad kāpēc paši neceļam savu apziņu, kāpēc nelepojamies ar cilvēkiem, bet visu tautu identificējam ar pāris simtiem nesaprtātīgu ļautiņu.
Labi, piekrītu, viņi tur stūri savās rokās, pieņem likumus, bet vai tāpēc mums pašiem sevi par cūkām jāsauc un jājūtas kā vergiem?
Līdzīgi ir ar laulību, kas dažkārt ar tiek salīdzināta ar sava veida verdzību. Nezinu, ja jau Tu esi skrējējs, tad neviens laulības riņķis Tevi nespēs samierināt, bet vai tāpēc partneris kļūst par tādu pašu? Kāpēc mēs labrāt domājam, ka esam tādi paši kā mūsu valstsvīri/ sievas? Kāpēc tik maz dzīvojam līdzi,piemēram, Miņinam? Un vispār, iesaku izlasīt pēdējā Ievā interviju ar Zinti Ekmani, tas cels gan pašapziņu, gan ļaus saprast, ka ne visi latvieši ir pakalpiņi!!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru